PIESLĒDZIES E-KLASEI

Piektdiena, 2025. gada 09. maijs

Einārs, Ervīns, Klāvs

5838.jpeg
Foto: 123RF Stock Photo
Beidzamo mēnešu laikā Lielbritānijas valdība pieņēmusi vairākus lēmumus, kuru mērķis ir ierobežot iebraucēju skaitu no Rumānijas un Bulgārijas, kas ir nabadzīgākās Eiropas Savienības valstis. 

Ziņu aģentūra AFP vēsta, ka problēmas radušās aptuveni 7500 bulgāru un rumāņu studentiem, kuri mācās Lielbritānijas augstskolās - tiem, kuri nespēj pierādīt, ka vismaz trīs gadus nodzīvojuši valstī (un birokrātijas dēļ tas neesot tik vienkārši), vairs netiek piešķirti aizdevumi, kas līdz šim palīdzēja nomaksāt īri un iegādāties pārtiku.

"Esmu ļoti sarūgtināta, jo šī nauda patiešām bija ļoti nepieciešama, lai es varētu turpināt mācības," stāsta bulgāriete Stanimira Karaivanska (Stanimira Karaivanska), kuras lūgums pēc 2100 sterliņu mārciņu (aptuveni 2500 eiro) liela kredīta ticis noraidīts. 19 gadus vecā jauniete, kura Kingstona universitātē Londonas dienvidos studē vides aizsardzības menedžmentu, stāsta, ka jau vairākas dienas nav apmeklējusi lekcijas, jo viņai vienkārši trūkst naudas, lai samaksātu par braucienu līdz universitātei. S. Karaivanska sarunā ar AFP uzsver, ka, pirmkārt, šis lēmums esot atklāta diskriminācija pret Bulgārijas un Rumānijas pilsoņiem, tas pieņemts tikai ar mērķi, lai valdošās partijas (konservatīvie un liberāldemokrāti) gūtu atbalstu gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Taču vēl aizvainotāka S. Karaivanska ir par to, ka teorētiski viņa atbilst kritērijiem, kas noteikti, lai varētu pretendēt uz kredītu - Lielbritānijā viņa ir nodzīvojusi jau septiņus gadus, taču jaunietei (un arī vietējām amatpersonām) nav īsti saprotams, kā to pierādīt.

Ļoti līdzīgā situācijā nokļuvusi arī Miglēna Zaševa (Miglena Zasheva), kura studē bioloģiju. Kopš janvāra viņai vairs netiek izmaksāts ikmēneša aizdevums 500 sterliņu mārciņu (aptuveni 600 eiro) apmērā - neraugoties uz to, ka viņa Lielbritānijā ieradusies jau 2010. gadā un līdz ar to ir nodzīvojusi prasītos trīs gadus. M. Zaševa stāsta, ka amatpersonām uzrādījusi gan dokumentus par nomaksātajiem nodokļiem un rēķiniem, gan izziņas no bankas, taču ierēdņi apgalvojuši, ka ar to nepietiekot, tajā pašā laikā nespējot paskaidrot, kādus tad īsti dokumentus jāuzrāda. M. Zaševa, kura paralēli studijām strādā par reģistratori kādā vingrošanas zālē, sūdzas, ka tik tikko varot savilkt galus kopā - jauniete ne tikai vairākus mēnešus nav spējusi nosūtīt naudu dzimtenē palikušajai ģimenei, bet arī aizņēmusies vairākus simtus sterliņu mārciņu no draugiem. Marta nogalē viņai kopā ar citiem studentiem būtu jādodas ļoti svarīgā mācību ekskursijā, taču studente nespēj iegādāties tam nepieciešamo ekipējumu. "Ja man neizdosies aizbraukt šajā braucienā, viss mācību gads būs bijis veltīgs," viņa saka.

AFP norāda, ka jauniešiem, kuri Lielbritānijā ieradušies studēt no Rumānijas un Bulgārijas, aizvien biežāk jāizdara ļoti grūta izvēle - vai naudu tērēt mācību grāmatām un ceļam uz augstskolu, vai pārtikai un īres maksāšanai. Tādēļ nav pārsteigums, ka daudzi studējošie, it sevišķi tie, kuri nav nodzīvojuši prasītos trīs gadus, jau apsver domu par studiju pamešanu. "Izskatās, ka neviens nepriecājas mūs šeit redzot," saka rumāniete Liliāna Gabora (Liliana Gabor), kura pagaidām vēl nav izlēmusi, vai turpināt mācības Londonas ICON koledžā.