Romā un Milānā vidusskolēni sarīkojuši skaļas protesta demonstrācija, iebilstot pret to, ka paklusām izglītības sistēma valstī tiek privatizēta, samazinot iespējas labu izglītību iegūt zemāko sociālo slāņu pārstāvjiem, raksta ziņu aģentūra Reuters.

Itālija izglītībai atvēl tikai 4,9% no iekšzemes kopprodukta, kas saskaņā ar Eiropas statistikas pārvaldes datiem ir mazākais skaitlis eiro zonas valstīs. Gadiem ilgi itāliešu skolēni starptautiskajos pārbaudījumos uzrāda vājas zināšanas - tas attiecas gan uz lasītprasmi, gan matemātiku, gan dabas zinībām. Itālijā ir ļoti liels to jauniešu skaits, kas pamet mācības, un tikai 56% itāliešu vecumā no 25 līdz 64 gadiem var lepoties ar vidusskolas beidzēju diplomu. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs vidēji šis skaitlis ir 75%, atgādina Reuters.

Tādēļ izglītības reforma bija nobriedusi, taču pagaidām nav skaidrs, vai tā sasniegs plānotos mērķus, neraugoties uz to, ka valsts budžetā šim projektam atvēlēti 3 miljardi eiro. Reformas plānā vairākkārt veikti uzlabojumi. Viena no problēmām, ko paredzēts atrisināt ar reformas palīdzību, ir augstāka statusa piešķiršana skolotājiem. Itālijas mediji rakstījuši, ka šī mācību gada sākumā valsts skolās strādājuši aptuveni 250 000 cilvēku, kuriem bijis pagaidu skolotāju statuss - citiem vārdiem sakot, ar šiem darbiniekiem slēgti īstermiņa līgumi bez jebkādām garantijām, ka tie tiks pagarināti. Jaunais likums paredz, ka līdz 2015. gada septembrim ar lielāko daļu tiks noslēgti ilgstoši darba līgumi, bet vienlaikus skolu direktoriem būs lielākas pilnvaras jautājumos, kas attiecas uz skolotāju pieņemšanu darbā.

No vienas puses tas nozīmē, ka skolas varēs atbrīvoties no zemas kvalifikācijas pedagogiem, taču skeptiķi prognozē, ka automātiski radīsies skolotāju deficīts. Vislielākās cietējas šajā situācijā būs skolas, kas nevar operēt ar lieliem finanšu līdzekļiem, līdz ar to jau tā sociāli nelabvēlīgos reģionos izglītības līmenis vēl vairāk varētu pazemināties. Skolēni nav īsti apmierināti arī ar to, ka skolotāju arodbiedrībai faktiski izdevies aizstāvēt līdzšinējo darba samaksas sistēmu, kas paredz - jo vairāk gadu nostrādāti skolā, jo lielāka ir darba alga. Sākotnēji bija plānots algu piesaistīt darba rezultātiem, taču likuma gatavotāji tā arī nespēja vienoties par konkrētiem kritērijiem, no kā būtu atkarīgs atalgojums. Likums gan paredz labākajiem skolotājiem piešķirt prēmijas, taču to kopējā summa (200 000 eiro gadā) visas valsts mērogiem ir samērā niecīga.