Pastāsti, ko tu pētīji savā zinātniski pētnieciskajā darbā?

Mana darba tēma bija Dzēlējodu izraisīto slimību izplatīšanās draudi Liepājā klimata pārmaiņu un citu faktoru ietekmē. Es startēju jau pagājušajā gadā, bet neizdevās tik labi. Vēlējos noskaidrot, vai var atrast malārijodus Liepājā, un noteikt, vai ir iespējama malārijas transmisija šeit, kur ir salīdzinoši maigāks klimats nekā citviet Latvijā. Ir dokumentēti gadījumi, ja nemaldos, pie Ventspils 2005. gadā bija viens saslimušais ar malāriju, kurš nebija izbraucis no valsts. Tātad transmisija notika Latvijā. Tas nozīmē, ka saslimšanas Kurzemes reģionā ir iespējama.

11.klasē sāku pētīt malārijas dzēlējodus un plazmodijus, laikam temats bija pārāk šaurs. Šogad par labu nāca institūta BIOR veiktais pētījums par dzēlējodiem Latvijā. Liepāja kā reģions nebija reprezentēta, tas pavēra iespēju manam pētnieciskajam darbam.

Mana darba izstrādē piedalījās divi eksperti – entomologs Voldemārs Spuņģis un BIOR Patoloģijas nodaļas vadītāja Zanda Ozoliņa.  Voldemārs Spuņģis palīdzēja noteikt dzēlējodu sugas, jo man nebija tādu resursu, kas ļautu to paveikt – ne tādu mikroskopu, ne arī zināšanu, jo ir vajadzīgi gadi, lai spētu tās atpazīt. Zanda Ozoliņa pētīja DNS paraugus substrātā un noteica, kādi iespējamie patogēni ir sastopami mūsu atsūtītajos dzēlējodos.

Kādi bija tavi darba secinājumi?

Praktiskais darbs tika sadalīts divos posmos – ūdens temperatūras mērīšana un dzēlējodu paraugu ievākšana. Kāpēc ūdens temperatūra ir tika svarīga? – tai paaugstinoties, dzēlējodi straujāk vairojas, zem 16 grādiem vairošanās kļūst ierobežota, dažas sugas nespēj vairoties vispār. Tas norāda, ka šajā laika posmā arī slimības nevar tikt pārnēsātas. Otrajā posmā noteicām sugas un meklējām tajās esošās saslimšanas. Vienā paraugā tika atrasts tulerēmijas patogēns, kurš gan bija zaudējis savu patogenitāti. Tas norāda, ka nākotnē transmisija caur dzēlējodiem Liepājas reģionā līdz ar klimata sasilšanu var būt problēma. Tālāk darbā apskatīju dažādas saslimšanas, kas šādā veidā var attīstīties reģionā.

Vai tev ir kāda saistība ar medicīnu?

Mans brālis Rihards ir anesteziologs reanimatologos Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā. Viņš mani iedvesmo. Pabeidza RSU tikai ar augstākajiem vērtējumiem. Kad vēl kopā dzīvojām, mums bija kopīgas intereses - ķīmija, cilvēka organisma norises. Jau no 6. klases mans galvenais mērķis ir sasniegt RSU.

Uzskatu, ka daudz mācīties ir mūsu pienākums. Atalgojums nāk no smaga darba. Šādu motivāciju man iemācīja vecāki. Viņi strādā izglītības jomā – mamma ir angļu valodas skolotāja, bet tēvs ir direktors skolā, kurā mācos. Man noteikti ir grūtāk nekā citiem audzēkņiem. Arī skolotāji man pievērš papildus uzmanību, sagaida vairāk. Man ir jābūt nedaudz paraugskolēnam, bet tas man palīdz, ļauj sasniegt savus mērķus.

Kas tevi vēl interesē ārpus skolas?

Man ir ļoti daudz hobiju. Vieglāk pateikt, ar ko neesmu nodarbojies. Mūsu skolā tiek īstenota valsts aizsardzības mācība, par ko man ir tikai labākās atsauksmes. Izcils veids kā atrasts pašmotivāciju un pašdisciplīnu – ja tev ir jāceļas sešos no rīta un jābūt gatavam visu dienu skriet, tur vajag lielu motivāciju. Es nodarbojos arī ar volejbolu un  mūziku. Pašmācības ceļā iemācījos spēlēt ģitāru, izveidoju savu grupu. Mūzikas skolā gāju gan tikai līdz 3. klasei. Man nebija pieņemama tur esošā apmācības pieeja, ilgi trenējot vienu gabalu, gribēju vairāk brīvības, atrast kaut ko savu.