PIESLĒDZIES E-KLASEI

Pirmdiena, 2025. gada 05. maijs

Ģederts, Ģirts

9106.jpeg
Foto: aberration / 123RF
Karjeras izglītība būtu realizējama jebkurā priekšmetā, jebkurā stundā, kaut, protams, skolotājiem ir pietiekama slodze un uzlikt vēl papildu pienākumus nav godprātīgi.

Augusta beigās Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskajā centrā (RIIMC) notika seminārs Klases audzinātāju profesionālās kompetences pilnveide karjeras izglītībā. To vadīja Jauniešu un vecāku karjeras informācijas un konsultēšanas centra vadītāja karjeras konsultante Mg. paed. Inta Lemešonoka. Pēc sarunas ar I. Lemešonoku un karjeras pētnieku studijām tapis šis raksts par to, kā izprast un veicināt skolēna karjeras izvēli.

„Karjeras izglītība nav tikai klases audzinātāja ziņā – par to būtu jārūpējas arī priekšmetu skolotājiem. Palīdzēt šajā situācijā var sadarbība ar karjeras konsultantiem, kuri ir apguvuši zinības un praktizējušies tieši šajā jomā,” uzskata I. Lemešonoka. Viņa ir pārliecināta, ka par karjeras izvēli Latvijā sāk domāt stipri par vēlu. 7. klasē pievērsties karjeras izvēlei ir novēloti, turklāt „reāli tas notiek labi, ja tikai 9. un 12. klasē”. 

Bērnu vecumposmu īpatnības

„Vecāki jau no mazotnes pamana bērna interesi par vienu vai otru darbības vai mācību jomu; vienam vairāk patīk zīmēt, citam – būvēt Lego, nodarboties ar kukaiņu tvarstīšanu vai ko citu. Tas ir ceļa iesākums. Skolā bērns izpaužas gan mācību stundās, gan dažādās interešu izglītības nodarbībās. Tā ir skolotāja iespēja saskatīt bērna spējas un intereses. Teorētiķi jau kopš 70. gadiem, pētot veiksmīgu karjeras cilvēku dzīves, secinājuši, ka cilvēks nevar būt izcils visās jomās. Tāpēc mēģinājumus padarīt skolēnu zinošu, kaut viduvējības līmenī visās zinībās, nevajadzētu, bet gan virzīt uz to pusi, kur norāda paša bērna spējas, nosliece un interese darboties vai izzināt.”

Sākumskolā, tāpat kā pirmsskolas posmā, bērniem patīk rotaļāties. Taču viņu rotaļas jau pāriet citā līmenī – tās tiek orientētas uz darbu. Vērojot bērnus rotaļās, varam ieraudzīt nodarbes, kas viņiem labāk patīk. Tās var būt saistītas ar viņu interesēm un talantiem, kas nākotnē būtu attīstāmi, piemēram, mūzika, tēlotājmāksla, dejas. Rotaļājoties bērni visbiežāk atdarina tos, kurus uzskata par savām lielākajām autoritātēm – skolotājus, ugunsdzēsējus utt. Šajā vecumā ir ļoti svarīgi rosināt izpēti. Ja šādā brīdī bērns nesaņem atbalstu, viņš vēlāk, būdams pieaudzis, nepratīs uzticēties un pieņemt kāda cita viedokli vai, gluži pretēji, viņam nebūs pārliecības par sevi – viņš dzīvos pēc apkārtējo lēmumiem un priekšstatiem. Savukārt pusaudža gados skolēns pieņem pirmos reālos lēmumus par savu nākamo profesiju, karjeru utt., piemēram, izvēlas skolu, turpmāko mācību virzienu un tamlīdzīgi. Tas ir pašizziņas posms, savas vietas meklēšanas dzīvē laiks, tādēļ viens no galvenajiem pusaudža jautājumiem ir „Kas es esmu?”. Psihologi definē šo laikposmu par identitātes un lomu apjukuma krīzi. Galvenā problēma tajā ir saistīta ar mēģinājumu novērtēt personīgās identitātes sajūtu. Kas es esmu? Ko es daru šajā pasaulē? Ko es darīšu nākotnē?

Karjeras speciālisti ir noteikuši vairākus būtiskus karjeras plānošanas procesa posmus pusaudža gados.

1.Interešu posms (vecumā no 11 līdz 12 gadiem): pakāpeniski pieaug pusaudža vajadzība īstenot savu patieso aicinājumu. Pusaudzis sāk atšķirt savas simpātijas un antipātijas. Raksturīgi, ka šīs aktivitātes ir saistītas ar profesionālo jomu.

2.Spēju posms (vecumā no 12 līdz 14 gadiem): pusaudzis sāk apzināties prasības, kas ir saistītas ar noteiktu profesiju, mēģina formulēt savas stiprās puses un piemērotību savam iemīļotajam nodarbību veidam. Pusaudzis sāk apzināties noteiktām profesijām nepieciešamās izglītības un mācību nozīmi.

3. Vērtību posms (vecumā no 14 līdz 15 gadiem): līdztekus iepriekš minētajam pusaudzis sāk apzināties personīgās attieksmes un mērķu nozīmi profesijas izvēlē. Indivīds apzinās, ka dažādi profesionālo darbību veidi ir saistīti ar viņa iekšējām vērtībām, un saprot, ka dažas profesijas viņam ir vairāk piemērotas.

4. Pārejas posms (vecumā no 16 līdz 17 gadiem): notiek konsolidācija, kad pusaudzis konfrontē sevi ar nepieciešamību pieņemt reālus lēmumus par savu turpmāko profesiju.

Palīgs – karjeras konsultants

No 2012./2013. mācību gada skolām ir atļauts maksāt pedagoga – karjeras konsultanta darba algu no valsts subsidēta algu fonda. Skolām būtu jālemj par šādu iespēju atkarībā no pieejamā budžeta, skolēnu skaita un savām prioritātēm. Reāli Latvijā pašlaik strādājošo karjeras konsultantu skaits nav pietiekams. Protams, ka katram skolēnam individuāla konsultācija šādā veidā nevar tikt nodrošināta. Tādējādi tiek organizēti, piemēram, karjeras pulciņi vai grupas, kas dodas uz uzņēmumiem. Skolēni tiek iesaistīti ēnu dienās vai citās karjeras izglītības aktivitātēs, taču tā ir nepilnīga pieeja. Ideāli būtu, ja katrā skolā būtu četri līdz pieci speciālisti. Aptaujās noskaidrots, ka 80–90% skolēnu viņu vietā izvēli veic vecāki vai to ietekmē nejaušība vai draugu piemērs. Rezultāts ir tāds, ka, beidzot 9. vai 12. klasi, skolēni īsti nezina, ko iesākt tālāk.

Praktiskas idejas – virtuālā ēnošana

Ēnu diena nav vienīgā iespēja skolēnam izvērtēt un iesaistīties savas karjeras veidošanā. Arī skolas ikdienas mācību darbā ir jāattīsta karjeras prasmes. Skolēnus ir jāaicina atbildēt uz jautājumiem: ko es gribu, ko es varu un kā es to varu apgūt? Veiksmīgas karjeras izvēles pamatā ir savu vēlmju apzināšanās. Vai pievērsties profesijai, kur var labi nopelnīt, vai darbam, kurš patiesi patīk? Tas ir ļoti nopietns jautājums, uz kuru jārod atbilde. Turklāt vēlmes jāmācās salāgot ar iespējām un savām dotībām.

Virtuālā ēnošana ir ļoti labs veids, kā izpētīt savu nākamo profesiju, un izmantojama jebkurā stundā. Atliek tikai atrast internetā mājaslapas, kuras interesē, un doties aizraujošā piedzīvojumā. Var ēnot kādu pazīstamu cilvēku, kura profesija un radošā darbība vai panākumi šķiet saistoši, vai meklēt datus par noteiktu profesiju, tās prestižu un iespējām darba tirgū. Speciālisti iesaka ēnot kādu profesiju un pārāk neaizrauties ar elkiem, kaut pētīt veiksmīgu cilvēku dzīvesceļu nebūt nav peļami, ja tas nekļūst par apsēstību. Var veidot intervijas, sazināties ar izvēlētās profesijas pārstāvjiem – iespēju ir daudz un tās ir dažādas. Pēc tam klasē katrs var pastāstīt, ko atradis, diskutēt par to, kādu ceļu izvēlēties, utt. Skolotāji var izveidot darba lapas, testus vai citus vērtēšanas ceļus, kas palīdzētu izprast skolēna interesi un virzību. Kā izvēlēties, ko ēnot? Portālā Prakse.lv vien ir pieejamas 4155 dažādas profesijas. Kā izvēlēties īsto ēnošanai?! Lai ēnošana būtu maksimāli lietderīga, pirms tās ir ieteicams padomāt – ko īsti es vēlos?

Praktiskas idejas – uzvedinoši jautājumi

Var uzdot skolēnam jautājumus, lai konkretizētu viņa intereses.

Kurš mācību priekšmets skolā ir visvieglākais?

Kurā mācību priekšmetā tu esi labāks par citiem?

Vai tu piedalies skolas sacensībās vai olimpiādēs?

Vai tev ir papildu nodarbības pēc stundām, piemēram, interešu pulciņi?

Kuri mācību priekšmeti skolā tev patīk visvairāk?

Kuri mācību priekšmeti skolā tev patīk vismazāk?

Ko tu mācies vislabprātāk un ātrāk?

Ko tu sauktu par savu lielāko panākumu skolā?

Kurš mācību priekšmets ir visgrūtākais un aizņem visvairāk laika?

Ko tu dari brīvajā laikā?

Praktiskas idejas – novērtējam skolēna tipu

Pētnieki uzskata, ka cilvēka personība un vides faktori nolemj viņu noteiktam darbam. Darba izvēle ir personīgo interešu un darba tirgus piedāvāto iespēju apvienošanas forma. Profesionālajā jomā Holland nosaka sešus galvenos personības tipus un sešus tiem atbilstošus profesionālās vides pamattipus. Dominējošo personības tipu kombinācijas veido jaukta tipa personību. Tiek izšķirti vairāki dominējošie personības tipi.

Praktiskais tips

Šiem cilvēkiem patīk strādāt ar darbarīkiem un mehānismiem. Viņiem ir praktiskas iemaņas tehnikas jomā. Šī tipa cilvēkiem nepieciešama praktiska izglītība, tehniska vai mehāniska darba prasmes. Viņi ir, piemēram, lauksaimnieki, elektriķi.

Intelektuālais tips

Šiem cilvēkiem patīk nodarboties ar abstraktiem jautājumiem, izstrādāt teorijas un modeļus. Viņi cenšas izprast apkārtējo pasauli un meklē patiesību. Viņiem ir matemātiskas un zinātniskas prasmes. Viņi ir, piemēram, biologi, fiziķi, ķīmiķi, medicīnas tehnologi.

Mākslinieciskais tips

Šī tipa pārstāvji dod priekšroku radošām aktivitātēm, kurās var izpausties. Viņiem patīk radīt idejas un koncepcijas. Izpaužas mākslinieciskās prasmes – literārās, muzikālās un tēlotājmākslas prasmes. Raksturīgās īpašības: radošums, iztēles bagātība, izteikts estētisms. Viņi ir mūziķi, gleznotāji, interjera dizaineri, aktieri.

Sociālais tips

Šā tipa pārstāvji vēlas palīdzēt citiem, sniegt informāciju un zināšanas. Viņiem ir labi attīstītas starppersoniskās prasmes. Raksturīgās īpašības: orientācija uz sadarbību, empātiskums un pacietīgums. Šī tipa pārstāvju profesijas ir skolotājs, psihologs, sociālais darbinieks.

Uzņēmīgais tips

Šī tipa cilvēkiem patīk sadarboties ar citiem, darbam jābūt orientētam uz peļņu. Viņiem ir līderu spējas un komunikācijas prasmes. Raksturīgās īpašības: enerģiskums, runīgums, pašpaļāvība. Šī tipa cilvēku nodarbošanās ir tirdzniecības pārstāvji, vadītāji, uzņēmēji.

Konvencionālais tips

Šā tipa cilvēki izvēlas darbu ar informāciju, tās sakārtošanu, strukturizēšanu. Viņiem ir biroja darba un grāmatvedības prasmes. Viņiem raksturīga organizētība, praktiskums un pakļāvīgums. Strādā par grāmatvežiem, kasieriem, banku ierēdņiem, sekretāriem.

Praktiskas idejas – aicinām izvērtēt: kas es varētu būt?

Skolēnam tiek iedota papīra lapa, kurā minēti dažādu profesiju nosaukumi. Uzdevums ir pabeigt katru iesākto teikumu, izmantojot savu pieredzi un priekšstatu par to, kādiem jābūt cilvēkiem, kas dara šos dažādos darbus. Šie teikumi sniegs informāciju par skolēnu. Piemēram: „Es esmu ārsts, jo spēju just līdzi citu ciešanām. Tas nozīmē, ka es saprotu tos, kam sāp, spēju just līdzi slimniekiem. Manuprāt, tā ir ārstam nepieciešama īpašība.”

Es varētu būt mežsargs, tāpēc ka

Es varētu būt ārsts, tāpēc ka

Es varētu būt jūrnieks, tāpēc ka

Es varētu būt dziedātājs, tāpēc ka

Es varētu būt skolotājs, tāpēc ka

Es varētu būt ekonomists, tāpēc ka

Es varētu būt žurnālists, tāpēc ka

Es varētu būt namdaris, tāpēc ka

Es varētu būt atslēdznieks, tāpēc ka

Es varētu būt filozofs, tāpēc ka

Es varētu būt arhitekts, tāpēc ka

Es varētu būt santehniķis, tāpēc ka

Es varētu būt finanšu konsultants, tāpēc ka... utt.

Rakstā izmantoti metodiskie materiāli no Valsts izglītības attīstības aģentūras izdotā apkopojuma Mans bērns izvēlas karjeru.