PIESLĒDZIES E-KLASEI

Pirmdiena, 2025. gada 12. maijs

Ina, Ināra, Inārs, Valija

8013.jpeg
Foto: dolgachov / 123RF
Ar revolucionāru ierosinājumu nākusi klajā Vācijas federālās zemes Lejassaksijas valdība, kas plāno grozīt izglītības likumu, vairs uz otru gadu tajā pašā klasē neatstājot nesekmīgos skolēnus.

Avīze Russkaja Germanija (Русская Германия) raksta, ka šis plāns izraisījis samērā negatīvu skolotāju reakciju.

"Nevienam skolēnam nav divas reizes jāapgūst viens un tas pats mācību materiāls. Pēc mācību gada beigšanās viņš obligāti jāpārceļ un nākamo klasi," ir pārliecināts federālās zemes jaunais premjers Štefans Vails (Stephan Weil). Russkaja Germanija atgādina, ka izglītības modeļa noteikšana Vācijā ir tieši federālo zemju valdību pārziņā - cilvēki, kuriem nākas pārcelties no viena valsts reģiona uz citu jau gadiem ilgi sūdzas, ka viņi ir spiesti pielāgoties visdažādākajām īpatnībām tās vai citas federālās zemes izglītības likumdošanā.

Š. Vaila valdības argumenti ir samērā vienkārši. Pirmkārt, skolēni, kuri sliktu sekmju dēļ atstāti vienā un tajā pašā klasē uz otru gadu, "var gūt nopietnu emocionālo traumu" - par viņiem nereti ņirgājas vienaudži, pret otrgadniekiem ar pārākuma apziņu mēdz izturēties arī gadu jaunākie skolēni. Otrkārt, runa ir par ievērojamiem finanšu līdzekļiem, ko izdosies ieekonomēt. Tiek lēsts, ka visā Vācijā ik gadu 170 000 skolēni zema sekmju līmeņa dēļ netiek pārcelti uz nākamo klasi, kas valsts budžetam izmaksā gandrīz miljardu eiro. Lejassaksijas federālās zemes valdība apelē arī pie citu reģionu pieredzes - Hamburgā jau ir aizliegts uz otru gadu atstāt 1.-9. klašu skolēnus, Vācijā līdzīgs likums attiecināts uz otrā līmeņa skolām jeb vidusskolām. Tomēr nevienā no Vācijas federālajām zemēm līdz šim nav mēģināts pilnībā izskaust otrgadniekus.

Lejassaksijas federālās zemes valdība uzskata, ka potenciālo otrgadnieku sekmju līmeni iespējams paaugstināt, organizējot viņiem papildu nodarbības, kuras vadītu pieredzējuši privātskolotāji. Šie izdevumi tiktu segti no vietējā budžeta. Tomēr jaunajai idejai ir ne mazums pretinieku, kuri netic, ka tā varētu darboties. Vācijas skolotāju savienības vadītājs Jozefs Krauss (Josef Kraus) atklāti norādījis, ka Lejassaksijas valdībai ir "pārāk idealizēts priekšstats par vācu skolēniem". Nav ne mazākā pamata uzskatīt, ka bērni, kuri nav mācījušies visa mācību gada garumā, to pēkšņi sāks darīt papildu nodarbību laikā. Tas, savukārt nozīmē, ka uz nākamo klasi tiks pārcelti skolēni, kuri šādam līmenim nav gatavi, un prakse liecina, ka šādos gadījumos viņi mēdz traucēt mācību darbu, kas noved pie vispārējā sekmju līmeņa pazemināšanās.

Arī Vācijas reālskolu skolotāju apvienības priekšsēdētājs Jurgens Bēms (Jürgen Böhm) uzsvēris, ka skolēna atstāšana tajā pašā klasē uz vēl vienu gadu ir loģisks risinājums, kas palīdz bērniem galu galā iegūt nepieciešamās zināšanas. "Francijā gandrīz trešdaļa bērnu paliek uz otru gadu, un ne par kādu katastrofu tas netiek uzskatīts," viņš atgādinājis. Savukārt Russkaja Germanija piebilst, ka otrgadnieki savulaik bijuši arī pazīstami vācu politiķi - piemēram, ārlietu ministrs Gido Vestervelle (Guido Westerwelle) un bijusī izglītības ministre Ēdelgarde Bulmane (Edelgard Bulmahn). Bet sociāldemokrātu kandidātam uz federālā kanclera amatu Pēram Šteinbrikam (Peer Steinbrück) bija nepieciešami veseli pieci gadi, lai no astotās klases tiktu līdz desmitajai.