Pirmais svarīgais jautājums sev

Strādājot ar jauniešiem gan individuāli, gan grupā parasti aicinu izvirzīt kritērijus – ko gribu, varu un vajadzētu vai tieši pretēji – ko tiešām negribu, nevarēšu (tas nebūs mans) un ko sabiedrībai vai pašam nemaz nevajadzētu. Vēl joprojām ļoti daudz jaunieši ietekmējas no vecāku vai citu pieaugušo viedokļa, bet jāatzīst, nereti vecāku viedoklis ir ‘’iesīkstējis’’. Piemēram, ne visi vecāki zina, kas slēpjas zem vārda ‘’multimediji’’, bērna vēlmi kļūt par aktieri komentē ar tādiem izteicieniem kā “tu nemaz neizskaties pēc aktiera!”, domājot, ka ir standarts, kādam ir jāizskatās aktierim, vai arī – “kāds tu mediķis, tev taču bail no asinīm!”, kaut arī daļai mediķu nemaz ikdienā ar tām nav jāsaskaras.

Kritēriju ceļš

Parasti, veidojot kritēriju ceļu, aicinu uzrakstīt uz lapas vienu vai vairāku (kaut desmit) sev interesējošos studiju virzienus un tad meklēt atbildes uz izvirzītajiem kritērijiem:

1.            Studiju programmas realizācijas vieta (pieejams netālu no dzīvesvietas vai nē), ja citā pilsētā, tad vai man ir atbilde, kur dzīvošu (vai ir dienesta viesnīcas un vai tās ir pieejamas, vai varēšu atļauties īrēt dzīvokli) un kā izbraukāšu (vai būs iespējams fiziski ērti nokļūt no dzīvesvietas līdz augstākās izglītības iestādei, kā varēšu iegūt, piemēram, e-talonu)?

2.            Studiju maksa – vai ir pieejams valsts budžets, vai studijas ir par maksu? Cik ir vietas budžetā, un, ja netikšu budžetā, vai varēšu studēt par maksu? Ja nebūs iespējams maksāt par studijām, tad kā saņemšu studiju kredītu?

3.            Studiju veids – studēšu pilna laika klātienē vai neklātienē? Kā šīs studiju formas atšķirt? Ja vēlos studijas savienot ar darbu, kāda formāta studijās labāk studēt?

4.            Studiju ilgums un saturs. Nereti viena un tā pati studiju programma dažādās augstskolās ir dažādu formu un ilguma studijas, jāatrod sev piemērotākā. Izlasi studiju nosaukumus un saturu un padomā par to, kur man būtu ērti mācīties, piemēram, tur, kur uzsvars tiek likts uz praksi, informāciju vai zinātni.

5.            Akadēmiska vai profesionāla programma – kā tās atšķiras, ko es vairāk vēlos un kas maniem mērķiem ir piemērotāks?

6.            Izvēlētās programmas augstskolu reitingi un prestižs – nereti potenciālajiem nākotnes darba devējiem noteicošs faktors ir tas, kādu augstākās izglītības iestādi esi beidzis. Arī šo kritēriju ir svarīgi ievērot. Prestižākām augstskolām ir arī plašāka sadarbība ar darba devējiem un prakses iespējas.

7.            Izvērtē savas spējas un prasmes, ko iecerētā profesija no tevis pieprasa.

Atver augstskolu durvis tiešsaistē

Latvijā ir plašs augstākās izglītības piedāvājums, ir jāzina, kur un kā meklēt vajadzīgo informāciju. Lai neapjuktu piedāvājumā, es aicinu izmanto interneta vietni www.niid.lv – tā ir Nacionālā izglītības iespēju datubāze, kurā vienuviet ir apkopota informācija par visu līmeņu izglītības iespējām Latvijā. Šeit ir pieejami arī vērtīgi metodiskie materiāli, kas palīdzēs veiksmīgāk pieņemt izšķirošo lēmumu nākamās profesijas izvēlē. Šī būtu vietne, ar ko sākt, ja vēl neesi skaidri izlēmis, kurā augstskolā vēlies turpmāk studēt.