Pašlaik situācija ir mainījusies, ar Ķīnas neelastīgo izglītības sistēmu neapmierinātie jauniešu vecāki aizvien biežāk cenšas nodrošināt saviem bērniem iespēju mācīties prestižās amerikāņu vidusskolās, tādējādi labāk sagatavojot viņus studijām universitātēs, raksta nedēļraksts The Christian Science Monitor.
Pieaug ķīniešu skolēnu skaits ASV vidusskolās

Par piemēru var minēt Pegiju Vanu (Peggy Wang), kas ir veiksmīga vadošā darbiniece kādā Ķīnas uzņēmumā. "Viņa bieži ceļo uz ārzemēm, taču pēdējais brauciens bija neparasts - Pegija ieradās ASV, lai savu 15 gadus veco meitu Sūzanu Ļi (Susan Li) iekārtotu kādā prestižā internātskolā Vašingtonas pievārtē," raksta The Christian Science Monitor. Sarunā ar žurnālistiem Sūzana uzsver, ka viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ viņa pati vēlējusies turpināt mācības nevis Ķīnas, bet ASV vidusskolā, bijis elastības trūkums Ķīnas izglītības sistēmā. "Ķīnā mēs mācāmies tikai tādēļ, lai sagatavotos kārtējam pārbaudījumam vai iestājeksāmenam. Man netika dota iespēja izvēlēties mācību priekšmetus, apgūt lietas, kas mani patiešām interesē. ASV man šajā ziņā ir daudz lielāka brīvība," saka skolniece. Viņas māmiņa piebilst, ka kopš meitas pārcelšanās uz ASV vairs nav dzirdējusi negatīvus izteikumus par skolu no meitas puses. "Kad dzīvojām Ķīnā, viņa sūdzējās par skolotājiem un viņu muļķīgajām prasībām, par klasesbiedriem, kas allaž visam piekrīt. Es tajā centos neklausīties, jo zināju, ka nedrīkstu atbalstīt šādu disidentisku viedokli," skaidro Pegija Vana, piebilstot, ka Ķīnas sistēmā viņas meita, paužot neapmierinātību, riskējusi ar to, ka nebeigs skolu.
Tādu kā Pegija un viņas meita kļūst aizvien vairāk. Oficiālie statistikas dati liecina, ka ASV vidusskolās mācās aptuveni 24 000 Ķīnas pilsoņu - skaitlis it kā nav liels, taču pirms pieciem gadiem šādu skolēnu vispār nebija. Turklāt vērojama tendence, ka arī pamatskolu beidzamajās klasēs ķīniešu skolēnu skaits pieaug - tas nozīmē, ka vecāki cenšas savus bērnus iekārtot labās ASV vidusskolās aizvien jaunākā vecumā. The Christian Science Monitor norāda, ka tas skaidrojams ar diviem savstarpēji saistītiem faktoriem. Pirmkārt, aizvien vairāk cilvēku pauž vilšanos par Ķīnas izglītības sistēmu, kas nemainās jau gadiem ilgi. Otrkārt, viņi vēlas pasargāt savus bērnus no ļoti stingrajiem vidusskolu iestājeksāmeniem (gaokao), kuriem sagatavošanās sākas 9. klasē un ilgst sešas dienas nedēļā. Jāpiebilst arī, ka šo eksāmenu rezultātus nereti izkropļo korupcija, līdz ar to prestižās skolās tiek uzņemti nevis tie skolēni, kuriem ir labākas zināšanas, bet gan tie, kuru vecāki apdāvinājuši amatpersonas.
"Ķīnā daudzu bērnu akadēmiskais ceļš jau ir noteikts, pamatojoties uz to, kādu stāvokli sabiedrībā ieņem viņu vecāki. Mācības ārzemēs paver citas iespējas. Es ceru, ka mans dēls varēs mācīties labākā universitātē," skaidro Šērlija Džou (Shirley Zhou), kuras 16 gadus vecais dēls jau vairāk nekā gadu mācās kādā no Čikāgas valsts vidusskolām. Sieviete saka, ka šajā laikā viņš kļuvis "runīgāks, atvērtāks un daudz neatkarīgāks", piebilstot, ka nenožēlo savu lēmumu sūtīt dēlu mācīties uz ASV.