Raksts tapis sadarbībā ar Skola2030.

Tāpēc septembra beigās Cēsīs notiks Skola2030 konference «Vērtēt, lai mācītos», kurā piedalīsies vairāk nekā pustūkstotis skolotāju un citu izglītības jomas speciālistu, lai domātu, kā vērtēt lietpratību, un nostiprinātu tādu pieeju vērtēšanai, kas palīdz skolēniem mācīties un skolotājiem – mācīt. Projekta mācību satura izstrādes eksperts un Tukuma Raiņa ģimnāzijas fizikas skolotājs Valdis Zuters veido konferences programmu par vienu no četrām tēmām – ikdienas vērtēšanu. Valdis ir pārliecināts, ka skolotāja uzdevums ir radīt vidi, kurā vērtēšana ir pozitīva lieta, un, ja vērtēšanu plāno, tad tā noteikti izdosies.

Ko nozīmē plānot vērtēšanu?

Kvalitatīva vērtēšana noteikti nevar būt spontāna. Plānot vērtēšanu nozīmē izveidot mācību stundai plānu, noteikt vienu vai vairākus stundas mērķus un iekļaut tajā vērtēšanas elementus. Kurš būs tas brīdis, kad es skolēniem sniegšu atgriezenisko saiti vai lūgšu viņiem vērtēt citam citu vai pašiem sevi? Iesaku skolotājiem turēt rezervē vairākas vērtēšanas metodes. Piemēram, ja mācību stunda nerit kā iecerēta un laika vērtēšanai atliek pavisam maz, nevis piecas minūtes, bet divas, tad rezervēs jāatrod vērtēšanas metode, kuru var lietot raitāk.

Vai pašlaik Latvijas skolās skolēnus vērtē ikdienā?

Jā, tas notiek un notiek visu laiku, bet nereti vērtēšanas elementi stundas laikā netiek līdz galam izplānoti vai tiek veiktas aktivitātes, nesaistot tās ar vērtēšanu, piemēram, īsu uzslavu došana. Ja visus vērtēšanas elementus paceltu līdz apzinātam līmenim, tad esmu pārliecināts, ka stundas darbs būtu mērķtiecīgāks un skolēniem būtu labāki rezultāti.

Kāds ir ikdienas vērtēšanas mērķis?

Tās mērķis ir dot iespēju skolēnam saprast, kurā punktā viņš atrodas, skatoties no tā, kas viņam būtu jāsasniedz stundas, nedēļas, pusgada vai gada kontekstā. Sapratne, kur es kā skolēns atrodos laika joslā un cik daudz esmu izdarījis, palīdz gan pašam skolēnam, gan skolotājam plānot nākamās darbības. Tā savu sniegumu var uzlabot jau mācību procesā un daudz efektīvāk virzīties uz galamērķi ar labākiem rezultātiem.

Kas ir labs vērtējums?

Labs vērtējums ir tad, ja cilvēks, kura paveikto vērtē, skaidri saprot, par ko viņš ir saņēmis vērtējumu un kāpēc vērtējums ir tieši tāds. Tā viņam būs iespēja uzlabot savus rezultātus turpmāk. Skolotāja uzdevums ir izveidot sistēmu, kas parāda, kā veidojas atzīme vai kāds cits vērtējums. Tas, piemēram, var būt apraksts, kādam jābūt galarezultātam, lai saņemtu augstāko punktu skaitu. Skolēns tad skaidri zina – ja izpildīs visu uzdevumu atbilstoši aprakstam, viņš saņems maksimālo punktu skaitu, bet, ja visu neizpildīs, tad saņems mazāk punktu. Lielais vārds, kas skolotājiem ir jāņem vērā saistībā ar vērtēšanu, ir konsekvence. Tas nozīmē, ka vērtēšanas sistēmu nevar mainīt katru stundu. Tomēr, ja sistēma tiek mainīta, skolotāja uzdevums ir par to uzreiz ziņot skolēniem.

Kā skolotājs savā darbā var lietot skolēnu pašvērtējumu un vienaudžu savstarpējo vērtēšanu?

Skolotājam katrā stundā vērtēt katru skolēnu prasa ļoti daudz laika, un lielā klasē tas nemaz nav iespējams. Ievērojami atvieglot skolotāja darbu var skolēnu savstarpējā vērtēšana un katra skolēna pašvērtējums par stundā paveikto. Vērtēšanas prasmi skolēni var sākt attīstīt, piemēram, pāru vai grupu darbā. Sākumā liela loma būs skolotājam – viņam ir jāiemāca, kā pareizi skolēniem vērtēt citam citu vai pašiem sevi. Viens veids, kā to darīt, ir katrā stundā pārrunāt, kā ir vērtēts, kas ir ņemts vērā, kas nav, kam būtu labi pievērst uzmanību. Mirklī, kad skolēni jau būs attīstījuši vērtēšanas prasmi labā līmenī, skolotājam vairs nebūs tik ļoti jāiesaistās.

Ko no ikdienas vērtēšanas iegūst skolēni?

Ikdienas vērtēšana ievērojami palīdz bērniem un jauniešiem mācīties un vēlāk dzīvē sasniegt labākus rezultātus. Beidzot skolu, jauniešiem nepārtraukti būs jāzina un jājūt viss, kas notiek viņu darbā un apkārtnē. Viņiem pašiem būs jāvērtē savs darbs, viņus vērtēs kolēģi, darba devēji, sabiedrība. Tāpēc, ja jau skolas laikā mācību process būs uzmanīts, tad vislielākā vērtība būs prasme iegūt šo atgriezenisko saiti un pašam sevi laikus novērtēt, lai uzlabotu rezultātus.

Kā jūs praktizējat ikdienas vērtēšanu savās mācību stundās?

Es mācu fiziku vidusskolēniem un izmantoju vairākas ātrās metodes, lai es un mani skolēni saprastu, kā stunda rit. Pirmā metode ir «balsojamie jautājumi», t.i., sasniedzot kādu konkrētu stundas mērķi, uz ekrāna es uzlieku dažus jautājumus par apskatīto tēmu un lūdzu skolēniem ar rokas pirkstiem parādīt man pareizās atbildes. Tā es varu ļoti ātri saprast, cik labi esmu iemācījis attiecīgo tēmu, kurš to ir sapratis un kurš nav.

Cita metode ir «izejas biļetes», ko lietoju mācību stundas beigās. Skolēni izpilda izejas uzdevumu un atbildes var saņemt jau nākamajā stundā. Redzot, piemēram, ka 75% skolēnu ir izpildījuši šo uzdevumu, es secinu, ka mācību stunda ir bijusi veiksmīga, bet, ja uzdevumu izpilda mazāk par pusi, tad ir skaidrs, ka līdz galam kaut ko neesmu iemācījis un daļa no jautājumiem atkārtoti jāapskata nākamajā stundā.

Trešā metode ir lielā mērā bez skolotāja iesaistes. Esmu sadalījis uzdevumus 3 līmeņos, un katram no tiem ir sava krāsa: 1) pamatuzdevumi (minimums, kas ir jāizpilda stundas laikā); 2) lietpratēju līmenis – uzdevumi nav jāizpilda 100%, bet tie rāda pašam skolēnam, ka viņš ir labi pastrādājis; 3) eksperta līmenis – stundā neapskatām, kā šādus uzdevumus risināt, bet tie, kuriem pamatviela ir par vienkāršu, uzreiz var ķerties klāt grūtajiem uzdevumiem. Atzīmes vai punktus skolēni par šo nesaņem, līmeņi arī nerāda skolēniem, vai viņi ir sekmīgi vai nesekmīgi. Šādā veidā skolēns var izvērtēt savas prasmes/gatavību veikt dažādas grūtības pakāpes uzdevumus.

Vai skolotājam vērtēt var palīdzēt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) rīki?

Noteikti! Pašlaik ir ļoti daudz digitālo atbalsta rīku, kurus izmantot vērtēšanā. Skolotājiem IKT var atvieglot darbu, nododot vienkāršāka līmeņa uzdevumus vērtēt datoram. Varu ieteikt vairākus ikdienas vērtēšanas rīkus, piemēram, Moodle, Nearpod, Socrative.com, Kahoot, GenExis (uzdevumi.lv), Online Test Pad un dažādus Google rīkus.

Kur skolotājs var meklēt informāciju par dažādiem vērtēšanas paņēmieniem?

Ļoti vienkārši – sākt ar Google un kolēģiem. Tas ir veids, kā es meklēju. Internetā var atrast resursus, kuros apkopoti piecdesmit un vairāk lielisku vērtēšanas paņēmienu. Savukārt kolēģi, daloties ar saviem paņēmieniem, uzreiz var pateikt, kas tiešām darbojas.

Protams, iesaku ņemt talkā arī radošumu un pašiem domāt savus vērtēšanas paņēmienus. Daudziem skolotājiem ir pamatīga mācīšanas pieredze, kas var palīdzēt radīt ko jaunu un nebijušu. Jebkura uzdotā uzdevuma iekrāsošanu līmeņos es izdomāju pats, lai gan noteikti kaut kas tāds pastāv arī citās skolās. Tāpat iesaku skolotājiem eksperimentēt ar atšķirīgiem paņēmieniem. Arī es sākumā eksperimentēju, līdz atradu paņēmienus, kas darbojas tieši manās stundās. Mans meklējumu ceļš ilga divus gadus, un es turpinu savu paņēmienu krātuvi papildināt.

Konferencei «Vērtēt, lai mācītos» skolotāji tika aicināti pieteikt labās prakses piemērus vērtēšanā. Vai varat minēt kādus no iesūtītajiem piemēriem?

Latviešu valodas un literatūras skolotāja Sandra Kivleniece no Līvānu 1. vidusskolas atzīst, ka liela loma ir pozitīvai atgriezeniskajai saitei. Citēju: «Labojot rakstu darbus, pievēršu uzmanību rokrakstam un darba kultūrai. Rakstu pozitīvus komentārus, piemēram, «Priecājos par tavu glīto rokrakstu!», «Teksta dalījums rindkopās dod man iespēju labāk to uztvert, paldies tev par to!». Izmantoju e-klases dienasgrāmatu, lai ierakstītu pozitīvu atsauksmi par stundā padarīto. Manuprāt, skolotāja ikdienas darbā teiktie labie vārdi skolēnus iepriecina tikpat ļoti kā 10 balles pārbaudes darbā.»

Aglonas vidusskolas skolotāja Vija Kovaļkova 4. klasei vērtēšanai izmanto dažādas spēles. Skolēni uz visiem pazīstamo spēļu pamata paši izdomājuši veidu, kā skolotājs var pārbaudīt viņu zināšanas latviešu valodā, matemātikā, dabaszinībās. Skolēni izdomāja spēli, bet skolotāja – skolēnu vērtēšanas kritērijus. Skolēni uzskata, ka tas ir interesants un lietderīgs zināšanu pārbaudes veids.

Ko skolēni domā par ikdienas vērtēšanu bez atzīmēm?

Ja jūs to tā tieši jautātu skolēnam, tad viņš nesaprastu, ko viņam jautā. Es sarunās ar skolēniem nelietoju vārdu salikumu ikdienas vērtēšana. Tomēr mācību posmu beigās aptaujas anketās mani skolēni ļoti bieži norāda, ka viņiem palīdz mācīties paņēmieni, kas tiek izmantoti stundās un arī dažādas vērtēšanas metodes – balsojuma jautājumi, tas, ka uzdevumi ir sakārtoti pa grūtības pakāpēm un skolēns var saprast, kurā pakāpē viņš atrodas.

Vai skolēnam vajadzētu prasīt atgriezenisko saiti?

Ja skolēns ir ieinteresēts, tad viņš jau to prasa. Bet skolēns nevar paprasīt pamatīgu atgriezenisko saiti, jo viņš nav informēts par vērtēšanas metožu daudzveidību un lietderību. Tāpēc ļoti liela atbildība ir tieši skolotājam – dot pamatīgu atgriezenisko saiti bez prasīšanas un skolēniem atklāt plašās vērtēšanas iespējas.

Vai vecāki pievērš uzmanību ikdienas vērtēšanai?

Vecāki pārsvarā interesējas par datiem, kas viņiem ir pieejami – par pussemestra un semestra vērtējumiem, visu, kas parādās Mykoob vai e-klasē, un šajos vērtējumos vāji atspoguļojas ikdienas vērtēšana. Protams, ir formatīvie vērtējumi, bet tā ir tikai maza daļa no tā, kas notiek stundā. Vairākumam vecāku visdrīzāk trūkst informācijas, kas ir ikdienas vērtēšana un, ka atgriezeniskā saite visa mācību procesa laikā būtiski ietekmē bērnu un jauniešu rezultātus.