Tā secinājuši Valsts izglītības satura centra (VISC) speciālisti.

Kā skaidrots VISC veiktajā rezultātu analīzē, diagnosticējošajā darbā, kas norisinājās 22.septembrī, kopumā bija 35 uzdevumi, katrs ar četriem atbilžu variantiem. Katra uzdevuma pareizais atrisinājums tika vērtēts ar vienu punktu. VISC kopumā saņēma informāciju par 5028 skolēnu diagnosticējošo darbu rezultātiem, informē ziņu aģentūra LETA.

Maksimālais iegūto punktu skaits darbā bija 34 punkti, savukārt minimālais - trīs punkti. Kopumā valstī vidējais rezultāts ir 19,02 punkti, kas ir nedaudz lielāks par iespējamo vidējo punktu skaitu (17,5 punkti). VISC eksperti norāda, ka šo rezultātu varētu uzskatīt par pieņemamu, ja neņemtu vērā, ka darbā tika mērīts, kādā līmenī ir skolēnu pamatzināšanas un pamatprasmes.

Salīdzinot audzēkņu sniegumu saistībā ar skolas tipu, VISC konstatējis, ka visaugstāko rezultātu parādījuši valsts ģimnāziju skolēni ar vidējo rezultātu 63,90% no iespējamā punktu skaita, bet zemākie rezultāti ir vakarskolu audzēkņiem (34,28% no iespējamā punktu skaita).

Ja salīdzina skolēnu sniegumu pēc mācību iestādes atrašanās vietas, VISC secinājis, ka skolēnu zināšanu un prasmju līmenis ir saistīts ar apdzīvotās vietas urbanizācijas pakāpi. Nedaudz labāku sniegumu uzrāda skolēni Rīgas skolās. Rīgas skolu audzēkņu vidējais sniegums ir 67,17% no maksimāli iespējamā punktu skaita. Atšķirība rezultātos, ko uzrādīja republikas pakļautību pilsētu skolēni un nelielu pilsētu skolēni, ir nenozīmīga un atrodas statistiskās kļūdas robežās.

Salīdzinot ar Rīgu, ievērojami zemāks ir vidējais lauku skolu audzēkņu sniegums - 49,27%. VISC eksperti lēš, ka, iespējams, tas ir lielā mērā saistīts ar to, ka mazajās lauku skolās, kur stundu skaits ir neliels, lai nodrošinātu slodzi un kaut cik pieņemamu atalgojumu, skolotāji ir spiesti mācīt trīs četrus mācību priekšmetus, līdz ar to stundu kvalitāte neizbēgami pasliktinās. Vairākās mazās lauku skolās ķīmiju māca nespeciālisti, kuri noklausījušies kursus, kas ļauj viņiem pilnvērtīgi strādāt arī ķīmijas skolotāja amatā.

Salīdzinot pēc mācību valodas, labāku sniegumu uzrāda skolēni, kuri mācās mazākumtautību skolās. Skolēni, kuri pamatskolā apguvuši ķīmiju krievu valodā, uzrādījuši statistiski atšķirīgu rezultātu, salīdzinot ar skolēniem, kas mācās latviešu valodā (atbilstoši 59,66 % un 54,23 % vidēji no maksimāli iespējamā punktu skaita). VISC skatījumā šāds rezultāts ir saistīts ar urbanizācijas pakāpi apdzīvotajās vietās, kur atrodas mācību iestāde. Eksperti atzīmēja, ka līdzīga tendence tika novērota, arī analizējot rezultātus 2014./2015.mācību gada diagnosticējošajā darbā dabaszinātnēs 9.klasē.

VISC iesaka skolotājiem pievērst uzmanību ķīmijas mācību procesa organizēšanai, lai skolēniem būtu iespēja strādāt ne tikai reproduktīvajā izziņas līmenī, bet arī attīstīt augstākās domāšanas prasmes. Tas ir iespējams, ja mācību procesā tiek izmantotas produktīvas mācību metodes un piedāvāti atbilstoši uzdevumi. Tāpat, ņemot vērā, ka skolēniem diagnosticējošajā darbā konstatētas problēmas ar aprēķina uzdevumiem, VISC iesaka ķīmijas skolotājiem ciešāk sadarboties ar matemātikas skolotājiem.