PIESLĒDZIES E-KLASEI

Otrdiena, 2024. gada 05. marts

Aurora, Austra

11838.jpeg
Foto: wavebreakmediamicro / 123RF
Vairāk nekā 50 skolās veikta aptauja par skolēniem piedāvāto ēdienu, noskaidrojot, ka izplatītākās sūdzības ir par gatavotā ēdiena kvalitāti.

Tā konferencē par izglītības iestāžu audzēkņu ēdināšanas jautājumiem sacīja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes pārstāve Ingrīda Millere.

Uztura speciālisti un skolu vadītāji konferencē sprieda par lielākajiem izaicinājumiem skolu ēdināšanas procesā. Balstoties uz 55 izglītības iestādēs veiktajām aptaujām, eksperti secinājuši, ka visizplatītākās sūdzības, ar ko neapmierināti ir 35% skolēnu, ir par nekvalitatīvu ēdienu - par nepievilcīgu vizuālo izskatu, garšu, sastāvu, temperatūru un citām ēdiena īpašībām, informē ziņu aģentūra LETA.

Par otru izplatītāko problēmu atzīts tas, ka ēdiens skolās bieži tiek pasniegts auksts, par ko sūdzējušies 27% aptaujāto bērnu, bet 22% procenti skolēnu apgalvo, ka ēdiena porcijas esot pārāk mazas. Tāpat liela problēma esot laiks, kad pusdienas tiek pasniegtas - daļa sūdzas, ka tās esot pārāk agri, bet daļa - ka pārāk vēlu.

Millere norāda, ka viens no veidiem, kā cīnīties ar skolēnu neapmierinātību ar ēdiena kvalitāti - ir turēšanās pie uzņēmumu tehnoloģiskajām kartēm, kā arī ēdienkartes regulāra mainīšana. "Ir skumji redzēt, ka dažās skolās šķīvji pēc pusdienām paliek praktiski neizēsti, jo bērniem ēdiens vienkārši negaršo. Tas ir galvenais rādītājs un, manuprāt, arī bez dažādām aptaujām ir redzams, kas uzturā netiek lietots," norāda Millere. Viņa skaidro, ka noteikumi neliedz skolām regulāri mainīt vai pielāgot ēdienkartes, tāpēc šis ir viens no veidiem, kā cīnīties ar audzēkņu neapmierinātību un veicināt veselīgas ēšanas paradumu veidošanos.

Porciju apjoms nereti jāpielāgo katra bērna fizioloģiskajām vajadzībām, tādēļ Rīgas domes departamenta pārstāve rosina izskatīt iespēju par zviedru galda ieviešanu skolās, kas audzēkņiem ļautu pašiem izvēlēties ko un cik lielā daudzumā ēst.

Savukārt saistībā ar ēdināšanas laiku Millere norāda, ka šis esot viens no problemātiskākajiem jautājumiem, ar kuru cīnīties varētu būt visgrūtāk. "Saprotams, ka katrs starpbrīdis nevar būt 30 minūšu garš, jo nedrīkst izjaukt mācību procesu, taču jāatceras, ka nepaēdis bērns arī diez vai būs spējīgs koncentrēties jaunas vielas apgūšanai," skaidroja pārstāve, norādot, ka šī jautājuma risināšanai katrai izglītības iestādei jāmēģina atrast tai piemērotāko risinājumu.

VEF Kultūras pilī norisinājās konference "Ēdināšanas organizācija izglītības iestādēs: izaicinājumi un iespējas", kurā runāja par aktuāliem jautājumiem izglītības iestāžu audzēkņu ēdināšanas nodrošināšanā.

Konferencē tika spriests par uztura izveidi ietekmējošiem faktoriem, bērnu un jauniešu uztura paradumu veidošanu un par citiem ar ēdināšanas procesu saistītiem jautājumiem.