PIESLĒDZIES E-KLASEI

Svētdiena, 2024. gada 21. jūlijs

Meldra, Meldris, Melisa

8201.jpeg
Foto: rilueda / 123RF
Vairāk nekā puse jeb 57% aptaujāto uzskata, ka jaunieši bez krievu valodas zināšanām darba tirgū tiek diskriminēti.

Tā liecina interneta personāla atlases uzņēmuma SIA CV-Online Latvia veiktais pētījums.

Trešdaļa jeb 30% aptaujāto uzskata, ka darba piedāvāšana pretendentam ar latviešu un krievu valodas zināšanām, nevis darbiniekam, kurš pārzina tikai latviešu valodu, ir otrā kandidāta diskriminēšana, bet 70% ir pārliecināti, ka darba devējs šādā situācijā izvēlas kvalificētāko darbinieku. Savukārt 14% aptaujāto atzīst, ka krievu valodas nezināšana pagātnē ir liegusi iespēju iegūt darbu, informē ziņu aģentūra LETA.

Lielākā daļa jeb 77% aptaujas dalībnieku ir pārliecināti, ka darbinieks krievu valodas nezināšanu var kompensēt ar augstu kvalifikāciju un spēcīgām zināšanām pārstāvētajā nozarē.

Vairāk nekā puse jeb 60% respondentu savas krievu valodas zināšanas, izceļot īpaši runātprasmi, novērtē kā izcilas, 28% tās ir sarunvalodas līmenī, bet 10% atzīst, ka tās ir zemā līmenī. Tāpat 93% respondentu atzīst, ka viņu pašreizējā darbavieta nepiedāvā iespējas apmeklēt krievu valodas kursus.

Teju puse jeb 49% uzskata, ka krievu valodas zināšanas ir viena no atslēgām konkurētspējai darba tirgū, 40% domā, ka valodas loma dažādās nozarēs ir atšķirīga. Savukārt 10% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka krievu valodas zināšanas neietekmē konkurētspēju darba tirgū.

Atbildot uz jautājumu, kurās nozarēs svešvalodu zināšanas nepieciešamas visvairāk, aptaujātie visbiežāk atzīmēja apkalpošanas sfēru, tūrisma nozari, tirdzniecību, transportu/loģistiku, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozari.

Interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia sadarbībā ar izklaides un atpūtas vietu Klondaika veiktais pētījums noritēja no 6.marta līdz 20.martam, kopumā aptaujājot 3021 respondentu.