Taču tikai neliels skaits skolēnu tiešām zina, kur tālāk mācīsies vai studēs un kādā jomā gatavojas uzsākt darba gaitas, secina Jauniešu un vecāku karjeras informācijas un konsultēšanas centra (JV KIKC) vadītāja karjeras konsultante Inta Lemešonoka.

"Informācijas un iespēju ir ļoti daudz, tāpēc jaunietis ir apjucis, jo nevar saprast, kura no jomām viņam ir piemērota, kurā viņš varēs realizēties. Šāds rezultāts nav pārsteigums, jo skolas laikā, kad bērnus pamazām vajadzētu iepazīstināt ar karjeras veidošanas pamatnosacījumiem, šie jautājumi nereti atstāti novārtā. Valstī nav plaši pieejama uz skolēnu orientēta karjeras konsultēšanas sistēma. Joprojām valstiski nav apjausts, cik nozīmīgi ir ar katru skolēnu strādāt individuāli, izprotot viņa piemērotību kādai jomai. Tāpēc, tuvojoties skolas absolvēšanas laikam, tikai daži spēj skaidri pateikt, ko vēlas darīt nākotnē. Parasti tie ir jaunieši, kam jau ir sen lolots sapnis par savu nodarbošanos, piemēram, strādāt medicīnā, attīstīt sevi mākslas novirzienā, turpināt pilnveidoties profesionālajā sportā," uzskata I. Lemešonoka.

Konsultante uzsver, ka jau gadiem tiek runāts, cik svarīgi skolās būtu izveidot visaptverošu karjeras atbalsta sistēmu, piemēram, ieviest karjeras izglītības programmas, organizēt speciālas stundas, grupu nodarbības, taču vairāk ir runāts, nekā darīts, vēsta laikraksts Neatkarīgā Rīta Avīze. Protams, ir dažas labas iestrādes – skolās pieņemti darbā vairāki desmiti karjeras konsultantu. Taču tie nav pieejami visās skolās. Šobrīd lielākās rūpes par karjeras jautājumu iedzīvināšanu skolēnu prātos uzņēmušies klases audzinātāji, taču audzināšanas stundās jāpaspēj izrunāt arī citi jautājumi. "Ir klases audzinātāji, kas aicina uz stundām karjeras konsultantus, rīko citas aktivitātes, mudinot skolēnus domāt par viņu nākotnes profesiju. Nereti pedagogi man jautā, ar ko tad lai sāk, jaunietim domājot par savas karjeras izvēli? Atbilstoši karjeras vadības teorijām un zinātnieku atklājumiem, kas gadu desmitiem pētījuši šo jomu, pirmais solis ir sevis izpēte – kas ir mani talanti, manas spējas, manas intereses," skaidro I. Lemešonoka.

Savukārt Valsts izglītības un attīstības aģentūras (VIAA) informācijas un karjeras atbalsta vecākā eksperte Nora Kalēja piebilst: "Domājot par savas studiju jomas, nākotnes profesijas izvēli, ieteiktu ne tikai izvērtēt, kādu profesiju gribu apgūt, bet raudzīties daudz plašāk un rast atbildi, kā es gribu dzīvot, jo darbs ir cieši saistīts ar visu cilvēka dzīvi kopumā. Izvēloties profesiju, tā ieviesīs korekcijas arī ārpusdarba laikā – cik daudz cilvēkam būs brīva laika, cik daudz uzmanības viņš varēs veltīt ģimenei, kādu komforta līmeni varēs atļauties."

Viņa mudina, izdarot gala izvēli, ņemt vērā savas iekšējās izjūtas, pārliecību, nevis draugu, vecāku un valsts pausto nostāju. "Piemēram, tagad daudz tiek runāts, cik perspektīva ir IT joma un cik ļoti vajadzīgi ir programmētāji. Taču jaunietim pašam sev godīgi jāatbild – vai patiešām viņš vēlas strādāt šādu darbu un ir tam piemērots? Izvēloties savu darbības jomu, vispirms ir jātiek skaidrībā, kas pašam patīk, jo tieši šī patika būs galvenā motivācija strādāt, darīt vairāk, censties. Tikai darot to, kas patīk, būs vajadzīgā dzirkstele acīs. Daudzi jau saka – ja man labi maksās, esmu gatavs darīt pilnīgi jebko, taču neskaitāmi pētījumi apliecina, ka atalgojums motivē tikai īsu brīdi. Vēl jauniešiem jāizkristalizē savas stiprās puses, savas līdzšinējās prasmes un zināšanas, un tad ar šo secinājumu bagāžu jāraugās darba tirgus vajadzību virzienā," stāsta N. Kalēja, piebilstot, ka, izvērtējot darba tirgus pieprasījumu, nevajag akli paļauties uz darba devēju prognozēm. "Neviens nevar 100% garantēt, ka tās piepildīsies un ka, piemēram, minētie programmētāji būs tikpat pieprasīti arī pēc 10 gadiem."

Pētot darba tirgu, viņa jauniešiem iesaka ne tikai meklēt atbildes uz jautājumiem, cik konkrētās profesijas pārstāvis pelna un kāds ir pieprasījums pēc šī darba darītājiem, bet arī censties izprast darba tirgū notiekošos procesus, kā tiek meklēts darbs, ko vispār nozīmē strādāt un kur var iegūt atbilstošu izglītību. "Jauniešiem ir jābūt aktīviem, jāizmanto visas iespējas, kad uzņēmumi atver savas durvis interesentiem, piemēram, Ēnu dienās. Ja ir iespējams, jāmēģina aprunāties ar vismaz vienu interesējošās profesijas pārstāvi par viņa darba dienu, pienākumiem. Tāpat ir vērts iepazīties ar internetā atrodamajiem resursiem. Piemēram, visplašākā un aktuālākā informācija par izglītības iespējām Latvijā atrodama mājaslapā www.niid.lv, bet vērtīgi palīgi profesiju un darba tirgus izzināšanā ir mājaslapas www.profesijupasaule.lv, www.prakse.lv, www.nva.gov.lv sadaļa Karjeras pakalpojumi. Noderīgi ir apmeklēt atlases kompāniju mājaslapas, jo tur publicētajos sludinājumos varēs gūt priekšstatu, kādas prasības, izglītību darba devēji šobrīd sagaida no konkrētās profesijas pārstāvja," informē VIAA informācijas un karjeras atbalsta vecākā eksperte N. Kalēja.

Viņa arī iesaka – ja nu galvā veidojas pavisam liels juceklis un jaunietis jūt, ka vajadzīgs kāds speciālists, kas palīdzēs visu sakārtot pa plauktiņiem, tad ir lietderīgi apmeklēt skolas psihologu vai karjeras konsultantu. Vairākumam skolu gan šādu speciālistu nav, tāpēc jaunietis var vērsties Nodarbinātības valsts aģentūrā un saņemt bezmaksas karjeras konsultācijas tur. Padomu var meklēt arī Jauniešu un vecāku karjeras informācijas un konsultēšanas centrā.