PIESLĒDZIES E-KLASEI

Piektdiena, 2024. gada 26. aprīlis

Alīna, Rūsiņš, Sandris

7097.jpeg
Foto: vk8189 / 123RF
Latviskā dzīvesziņa, patriotiskā audzināšana un sagatavošana ģimenes dzīvei patlaban nav obligāta mācību saturā.

Konferencē Par pastāvīgām vērtībām mainīgā sabiedrībā, kas vakar notika Saeimā, Latviešu identitātes atbalsta biedrības eksperte Ieva Bērziņa gan norādīja, ka tai par tādu būtu jākļūst, vēsta ziņu aģentūra LETA.

I.Bērziņa uzsvēra, ka Latvija ir viena no sociāli nevienlīdzīgākajām valstīm Eiropā, valstī ir lielākais šķirto laulību skaits Eiropas reģionā un pastāv degradējusies vecāku izpratne par viņu lomu, jo katru gadu no ģimenēm tiek izņemti ap 2000 bērnu.

Kā vienu no risinājuma variantiem I. Bērziņa piedāvā ieviest vērtību orientāciju izglītībā, proti, vienoties par galvenajām vērtībām sabiedrībai kopumā un cilvēkam kā indivīdam, kurām būtu jāseko. To vidū viņa rosina izvēlēties vienu galveno - latviskumu.

"Latviskā dzīves ziņa nav nekāds bubulis, ar ko baidīt sabiedrību. Tai jābūt galvenajai vērībai - ideālam, kuram pakārtotas būtu pārējās vērtības. Tai būtu jāpalīdz latviešu tautai saglabāt un palīdzēt, kā arī nostiprināt Latvijas latviskumu," sacīja I. Bērziņa.

Lai gan latviskums kā vērtība ir noteikta politiskajos dokumentos, galvenais instruments tās nostiprināšanai, proti, izglītība, vēl netiek izmantots, pauda I. Bērziņa.

Viņa uzsvēra, ka latviskās dzīvesziņas nostiprināšana izglītībā palīdzētu bērniem nostiprināt personisko identitāti, tostarp dzimuma un sociālo identitāti, kā arī nostiprināt nacionālo un pilsonisko pašapziņu. Tā arī palīdzētu bērniem veidot kultūridentitāti un izprast un attīstīt tradicionālajā kultūrā sakņotu radošumu, viņa norādīja.