PIESLĒDZIES E-KLASEI

Otrdiena, 2024. gada 19. marts

Jāzeps

11128.jpeg
Foto: michaeljung / 123RF
Viena no aktuālākajām un sāpīgākajām problēmām bērnu un jauniešu dzīvē ir mobings jeb vienaudžu savstarpējā vardarbība. 

Lai gan šis vardarbības veids ir izplatīts kā bērnudārzu grupiņās, tā skolās un pulciņos, ar preventīvām metodēm tas ir novēršams - vēl pirms novērotas reālas mobinga situācijas.

Mobings ir atkārtota agresīva uzvedība, kas sistemātiski nodara fizisku vai emocionālu kaitējumu kādam konkrētam cilvēkam. Tas rodas grupā, kur bērni ir savstarpēji saistīti, un ietver manipulāciju, kontrolēšanu, noniecināšanu, apkaunošanu vai noraidīšanu, informē “Centrs Dardedze”.

Pasaules Veselības organizācijas pirms dažiem gadiem publiskotais pētījums par skolēnu veselības ieradumiem 39 valstīs atklāja, ka Latvijā ir vieni no augstākajiem vienaudžu vardarbības rādītājiem. Arī Latvijā jaunākie pētījumi (Tiesībsargs, 2015) rāda, ka tikai 1% bērnu nav redzējis, ka citam bērnam skolā dara pāri, savukārt 46% norāda, ka paši skolā piedzīvojuši pāridarījumus no citiem bērniem. Turklāt modernās tehnoloģijas ir radījušas jaunus veidus, kādos mobings var notikt nemanāmi - veicot pazemošanu sociālajos tīklos vai slēgtās sarunu grupās.

Vidē, kur skolēni velta daudz enerģijas savstarpējo attiecību risināšanai, maz laika paliek izglītībai un personīgai izaugsmei, turklāt mobings negatīvi ietekmē ne tikai pašu upuri, bet arī kopējo klases klimatu un mācību procesu. Lai to nepieļautu, izglītības iestādes var izmantot preventīvas metodes, visai bērnudārza grupiņai vai klasei kopā nostiprinot pozitīvus uzvedības modeļus un konfliktsituāciju risināšanas prasmes. Liela nozīme ir arī kopējai skolas videi, kas veicina atklātu komunikāciju par problēmām un atbalsta pedagogu iesaistīšanos problēmu risināšanā.

Mobinga gadījumā ļoti nozīmīgu lomu līdzās pāridarītājam un upurim spēlē apkārtēji bērni – novērotāji, kuri atbalsta pāridarītāju un kopā vēršas pret upuri. Kamēr pāridarītājam un upurim situācijas mainīšanai bieži ir nepieciešama speciālista palīdzība, novērotāji var ļoti būtiski mainīt situāciju paši – ja spēj atpazīt mobinga situācijas un izvēlēties neatbalstīt pāridarītāju. Preventīvo programmu efektivitātes pētījumi norāda, ka savstarpējās neiecietības apmēru var ievērojami samazināt – piemēram, Lielbritānijas īstenoto programmu laikā mobinga apmērs tika samazināts par 20 līdz 80%, Norvēģijā par 50% (Olweus, D. Bully/victim problems in school:Facts and intervention. European Journal of Psychology of Education.).

Lai palīdzētu pedagogiem preventīvi novērst mobinga riskus, ieviešot preventīvas programmas savās iestādēs, “Centrs Dardedze” aicina izmantot lomu spēles, diskusijas un citas interaktīvas metodes, kas trenē bērnu prasmes atpazīt nevēlamas situācijas un ieņemt aktīvu lomu to risināšanā pašiem bērniem. 

Plašāka informācija “Centrs Dardedze” mājaslapā un interneta vietnē "Drosme Draudzēties".