Latvijas Privāto pirmsskolu biedrība nosūtījusi Veselības ministrijai vēstuli, kārtējo reizi aicinot sakārtot likumdošanu attiecībā uz bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējiem.

Savukārt, Labklājības ministrija (LM) steidza ziņot, ka jau sagatavoti grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas beidzot precīzi definē bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējus, kā arī prasības tiem, vēsta laikraksts Diena.

Cerēts, ka tas beidzot palīdzēs sakārtot šajā jomā valdošo nekārtību, noteikt līdz šim iztrūkstošos kontroles mehānismus un kliedēt radušos nevienlīdzību higiēnas prasību jomā starp iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu, un vietām, kas vienkārši veic bērnu pieskatīšanu. Tomēr, tā vietā lai galveno uzsvaru liktu uz šīs jomas pelēkās zonas likvidēšanu, LM un Rīgas dome apelē pie vecāku sirdsapziņas, uzskatot, ka tirgu drīzāk sakārtos viņu attieksmes maiņa.

Liela daļa šādu pieskatīšanas vietu izveidotas dzīvokļos un privātmājās, nereģistrējot uzņēmējdarbību un nemaksājot nodokļus, taču droši un atklāti piedāvājot savus pakalpojumus. Paužot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) viedokli, Komunikāciju nodaļas vadītāja Agnese Grīnberga norādīja: "Attiecībā uz nereģistrētu uzņēmējdarbību VID vairāk veic preventīvo darbu. Uzzinot par to, aicina pakalpojuma sniedzēju reģistrēt uzņēmējdabrību. Katram, kurš atklājis šādu nereģistrētu uzņēmējdarbību, ir iespēja par to anonīmi ziņot pa uzticības tālruni."

Tiklīdz sagatavotie likuma grozījumi būs apstiprināti Ministru kabinetā un tiks līdz otrajam lasījumam Saeimā, gatavi būs arī MK noteikumi, kas tad precīzi noteiks prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējam, kvalifikācijai, higiēnai, drošumam un aprīkojumam, maksimāli pieļaujamo bērnu skaitu un citas. Labklājības ministre Ilze Viņķele norāda, ka bez likumdošanas normām un stingrākas kontroles liela nozīme ir vecāku apzinīgumam un sapratnei, kā rokās viņi savu bērnu nodod.