Kaut arī par to, kādas izmaiņas vajadzīgas skolotāju algošanas sistēmā, lēma darba grupa, kurā bija vairāk nekā 30 locekļu, darba samaksas modeļa variantus izstrādājusi IZM. Darba grupā izskanējušie ierosinājumi esot ņemti vērā, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Viens variants paredz pāreju uz pilna laika darba slodzi, ieskaitot kontaktstundas, laiku mācību stundu sagatavošanai, skolēnu darbu labošanai un citiem pedagogu veicamajiem pienākumiem. Pedagoga veicamie pienākumi tiktu noteikti darba līgumā un amata aprakstā. Iecerēts gan, ka pedagogu darba laiks būtu 36 stundas nedēļā, nevis 40, kā tas ir citu darbu veicējiem.

Otrs variants paredz pilnveidot spēkā esošo skolu finansēšanas modeli "Nauda seko skolēnam". Pedagogu atalgojuma aprēķinu tad veiktu atbilstoši, piemēram, novadu diferencēšanai. Proti, mazāk apdzīvotu vietu skolēniem sekotu vairāk naudas nekā lielo pilsētu skolēniem. Mazo skolu skolotāju algas tiktu rēķinātas, izmantojot īpašu koeficientu. Tiktu arī precizēts finansējuma aprēķināšanas koeficients atbilstoši izglītības pakāpēm.

Pēdējo mēnešu laikā daudz kritizēta esošā pedagogu algu aprēķināšanas sistēma ar 17 koeficientiem. Izskatās, ka IZM gatava to sarežģīt vēl vairāk. Arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško saka: esošā modeļa pilnveide, paplašinot koeficientu klāstu, problēmas nerisinās, skolotāju atalgojums kļūs tikai vēl neskaidrāks. Tāpēc arodbiedrībai pieņemamāks šķiet variants pāriet uz 36 stundu darba nedēļu. Tad gan palielinātos skolu direktoru vara, kuri noteiktu, kas tieši skolotājam šajā laikā jāizdara, jo kontaktstundu skaits piedāvātajā modelī nav noteikts. Nav gan nekādas skaidrības, cik skolotāji pelnītu, strādājot 36 stundas nedēļā. IZM vēl līdz augusta beigām veiks abiem modeļa variantiem nepieciešamos aprēķinus. Pēc aprēķinu veikšanas septembrī tiks apzinātas skolas, kuras iesaistīsies modeļa aprobācijā. Pieņemamākais modelis tikšot izraudzīts, ņemot vērā skolotāju pārstāvju viedokli un potenciālās izmaksas.