PIESLĒDZIES E-KLASEI

Otrdiena, 2024. gada 25. jūnijs

Maiga, Milija

11254.jpeg
Foto: gemenacom / 123RF
Valdības lēmums RPIVA likvidācijas jautājumā varētu būt pozitīvs, jo no koalīcijas partneriem neesot dzirdēti citi priekšlikumi.

Tā par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) likvidācijas jautājumu intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" prognozēja partijas "Vienotība" priekšsēdētājs Andris Piebalgs.

A.Piebalgu nav pārsteidzis valdības koalīcijas lēmums RPIVA likvidācijas jautājuma izskatīšanu atlikt uz divām nedēļām, jo katrai koalīcijas partijai ir tiesības atlikt kāda jautājuma vērtēšanu, lai ar minēto jautājumu iepazītos sīkāk. Turklāt esot jāņem vērā, ka nākamnedēļ valdības sēdē nevarēs piedalīties Ministru prezidents Māris Kučinskis, kura klātbūtne tik svarīgu lēmumu pieņemšanā ir būtiska.

"Valdība atbalstīja izglītības reformas īstenošanu, tāpēc es neredzu pamatu šī jautājuma atlikšanai, turklāt no pārējiem koalīcijas partneriem neesmu dzirdējis citus priekšlikumus par RPIVA likvidāciju," sacīja A.Piebalgs.

Jau ziņots, ka valdības koalīcijas padome 6.martā vienojās neiekļaut Ministru kabineta (MK) sēdes darba kārtībā jautājumu par RPIVA likvidāciju.

Kā žurnālistiem pēc koalīcijas padomes sēdes pavēstīja M.Kučinskis, minētā jautājuma izskatīšana atlikta uz divām nedēļām, jo nepieciešams vēl rast atbildes uz vairākiem ar augstskolas likvidāciju saistītiem jautājumiem.

Premjers skaidroja, ka jautājumu varētu atlikt arī uz nedēļu, tomēr viņš nākamnedēļ valdības sēdē nevarēs piedalīties, bet valdības vadītājs ir atbildīgs par visiem jautājumiem. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iestrādās papildpunktus paredzētajā valdības lēmumā, un tad valdībā ar šo jautājumu virzīsies uz priekšu.

Nacionālās apvienības ''Visu Latvijai!''-''Tēvzemei un brīvībai''/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš pastāstīja, ka partijas pārstāvji tikās ar izglītības ministru Kārli Šadurski, un arī atbalstīja šī jautājuma izskatīšanas atlikšanu valdībā. Jautājumu saistībā ar RPIVA reorganizāciju joprojām esot daudz, tāpat ir svarīgi norādīt, ka augstskolas filiāles tiks saglabātas, bet studenti varēs turpināt un pabeigt studijas ar pašreizējiem nosacījumiem, piebilda G.Bērziņš.

K.Šadurskis pauda viedokli, ka koalīcijas partneri mutiski ir guvuši atbildes uz saviem jautājumiem, bet IZM jāsagatavo konkrēti punkti, ko iestrādāt valdības lēmumā. Viens no jautājumiem bija arī par to, vai reorganizācija varētu skart arī citas augstskolas laikā līdz 2020.gadam, bet ministrs esot apliecinājis, ka tas nav plānots. Arī šis punkts tikšot ierakstīts valdības lēmumā.

Ministrs arī prognozēja, ka pēc divām nedēļām šis lēmums tiks pieņemts, un ''koalīcijas partneri nebūs tik radoši, lai atrastu vēl kādus iemeslus'' jautājuma atlikšanai.

Jautājumu par RPIVA likvidēšanu M.Kučinskim bija lūdzis atlikt arī tiesībsargs Juris Jansons. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) par RPIVA likvidāciju MK piedāvāja lemt 7.martā.

Tiesībsarga birojs saņēmis RPIVA vadības, Studentu parlamenta un studentu iesniegumus, kuros paustas bažas par haotisku un sasteigtu IZM rīcību.

IZM plāno, ka reorganizācijas rezultātā Latvijas Universitāte (LU) pārņem RPIVA īstenotās augstākās izglītības programmas pedagoģijas jomā un komerczinībās, bet Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija - deju un mūzikas pedagogu izglītības programmas. Abas augstskolas pārņem arī darba tiesiskās attiecības ar šo programmu īstenošanā iesaistīto personālu, informē aģentūra LETA.

Saskaņā ar rīkojumu, LU pārņem un turpina studiju programmu īstenošanu visās RPIVA filiālēs - Alūksnē, Bauskā, Cēsīs, Jēkabpilī, Kuldīgā, Madonā, Tukumā un Ventspilī, nodrošinot kvalitatīvu un modernu izglītību un akadēmiskos resursus nepilna laika studiju programmās studējošajiem Latvijas reģionos.

IZM uzsvēra, ka kopš 4.janvāra, kad IZM publiskoja savu lēmumu sākt augstskolu apvienošanas procesu, diskusijas nav bijušas vieglas, iesaistīto pušu viedokļi balstījušies gan uz argumentiem, gan arī emocijām un pieņēmumiem. Rīkojuma projekta sagatavošanas un saskaņošanas procesā IZM organizēja publiskās konsultācijas ar visām procesā iesaistītajām augstskolām, reģionu pašvaldībām un Latvijas Studentu apvienību. Tikšanās laikā IZM pārstāvji iepazīstināja ar ministrijas izvirzītajiem mērķiem skolotāju izglītībā, skaidroja RPIVA pievienošanas LU lietderību un ieguvumus, kā arī identificēja iespējamos šķēršļus procesa veiksmīgā norisē, lai nodrošinātu mācību procesa nepārtrauktību ikvienam studentam.

IZM ir saņēmusi Augstākās izglītības padomes atzinumu, uzklausījusi procesā iesaistīto augstskolu, pašvaldību, Latvijas Studentu apvienības viedokli, un aktualizētajā MK rīkojuma projektā ir iestrādāti daudzi no saņemtajiem priekšlikumiem.