Tā noskaidrots aptaujā, kuru 2016.gada februārī veica Latvijas celiakijas pacientu atbalsta biedrība "Gluten-Free Experts", lai noskaidrotu, kā bērnu vecāki vērtē diētisko ēdināšanu izglītības iestādēs.

Tā kā vairāk nekā puse no vecākiem nav pārliecināti par diētisko ēdienu drošumu izglītības iestādēs, daudzi nes uz skolu speciālās izejvielas vai pašu pagatavotās pusdienas. Ir aprēķināts, ka ja ēdināšanas uzņēmums izslēdz kviešu produktus no ēdienkartes un neaizstāj tos ar bezglutēna produktiem, tad skolēns ar celiakiju saņem nedēļā vidēji par 400 kalorijām mazāk nekā pārējie bērni, informē biedrības "Gluten-Free Experts" vadītāja Irina Rubinčika.

Respondenti tika aptaujāti ar elektroniskās aptaujas palīdzību visidati.lv vietnē. 259 vecāki norādīja, ka viņu bērnam ir celiakija, diabets, pārtikas nepanesamība un bērnam ir nepieciešama ārsta nozīmētā īpaša diētiskā ēdināšana.

Izglītības iestādes tips

Respondentu bērni izglītību iegūst pārsvarā pamatskolās (201) un pirmsskolās (42), kā arī vidusskolās (15), augstskolās (4), profesionālajās izglītības iestādēs (2), viens respondents norādīja specializēto skolu.

Bērnu diagnozes

Aptaujātie norādīja, ka 126 gadījumos īpašs uzturs viņu bērnam ir nepieciešams pārtikas alerģijas dēļ, 109 gadījumos celiakijas dēļ, 7 gadījumos cukura diabēta dēļ, 8 bērni nedrīkst uzturā lietot piena produktus, bet vēl 10 gadījumos bērniem ir cita veida saslimšanas, kas prasa īpašu ēdināšanu (aptaukošanās, gastrīts, feniketonurija, psoriāze, arī autisms, kā dēļ bērns ēd tikai konkrētus produktus).

Vecāku informētība par ēdināšanu skolās

Aptaujas respondenti uz jautājumu par to, kā uzzina, ko tieši bērns izglītības iestādē ēdis, 40% gadījumu norāda, ka no sarunas ar bērnu, 15% vecāku paši ieskatās izglītības iestādes ēdienkartē, pārējie vecāki izmanto abas iespējas, vēršas personīgi pie izglītības iestādes personāla, vai arī paši strādā iestādē, ka arī norādīja, ka bērns skolā neēd un ēdienkarte neinteresējot. Atsevišķos gadījumos norādīts, ka nav zināms, kur ēdienkarte pieejama.

Diētiskās ēdināšanas organizēšana

Atbildot uz jautājumu, kā tiek organizēta diētiskā ēdināšana bērna izglītības iestādē, 55,7% gadījumos respondenti norādīja, ka izejvielas sagādā un maltīti pagatavo izglītības iestādes ēdnīca, 7,6% vecāku nes uz skolu speciālās izejvielas, 2,2 % gadījumu ēdinātājs uzsilda bērnam līdzi iedoto gatavo maltīti, bet vēl 2,2% gadījumu tiek ēsts gan ēdinātāju gatavotais, gan līdzi paņemtais. 6,3% vecāku norāda, ka bērns pats izvērtē pieejamo ēdienu, un izvēlas sev piemēroto no esošā piedāvājuma, bet 3,5% gadījumu ēdinātājs pagatavo piemērotu maltīti no pieejamajiem produktiem, bet neiegādājas specializētos produktus, neaizstāj aizliegtos. 11,4% gadījumos respondenti norāda, ka izglītības iestāde speciālo uzturu nenodrošina, atsakās to darīt, savukārt 3,5% bērnu izglītības iestādes ēdinātāju pakalpojumus vispār neizmanto. 6,6% vecāku nav par šo jautājumu interesējušies.

Diētiskā ēdiena drošums

Jautāti, vai vecāki ir pārliecināti par izglītības iestādē pagatavoto diētisko ēdienu drošumu bērna veselībai, tikai 23,7% respondentu atbildēja apstiprinoši, vairāk nekā puse - 51,9% - par to nav pārliecināti, bet 24,4% nezina, ko atbildēt.

Lai arī lielākajai daļai bērnu speciālā ēdināšana tiek nodrošināta, vismaz pusē gadījumu vecākiem nav radusies pārliecība, ka šis ēdiens tiešām ir pilnībā piemērots viņu bērna slimības gadījumā, vai atbilst augoša bērna vajadzībām. Brīvo atbilžu laukā liels skaits respondentu aprakstījuši, kā šī ēdināšana tiek it kā nodrošināta: "bērns katru dienu ēd vārītus kartupeļus ar salātiem", "skola gatavo, taču nepārzina atļautos ēdienus un neatļautos", "neuzskatu to par normālu, ja viens ēd salātus, bet citiem priekšā bulkas un šokolādes sieriņi", izgaismojot vienlaikus ēdinātāju vājās zināšanas par šo uzturu, gan nespēju (finansiālo, darbaspēka) to nodrošināt daudzveidīgu un pilnvērtīgu, noskaidrots aptaujā.