Ministre skaidroja, ka laukos ir ļoti daudz vidusskolu ar ļoti mazu skolēnu skaitu. Gaidāmās pārmaiņas nenozīmēšot visas skolas slēgšanu, proti, pamatskolas tiks saglabātas, bet mazās lauku vidusskolas, visticamāk, sagaida apvienošana, jo Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vēlas panākt, ka vidējā izglītība ir konkurētspējīga visā Latvijā.

Politiķe ir pārliecināta, ka skolu slēgšana ir tikai sekas tam, ka iedzīvotāju skaits laukos būtiski sarūk un netiek radītas jaunas darbavietas. Skolu slēgšanu noteikti nevar saukt par pozitīvu attīstības scenāriju, lai cik pamatota ar skaitļiem tā būtu, atzina ministre.

IZM rosina noteikt, ka vidusskolās no 10.klases būtu jāmācās vismaz 12 bērniem klasē. Ja šo piedāvājumu akceptēs valdībā, tas nozīmē liela skaita vidusskolu slēgšanu vai apvienošanu, jo pērnajā mācību gadā bija ļoti liels skaits skolu, kas neatbilda šīm prasībām, atzina ministre.

M. Seile cer, ka valdošā koalīcija šodien vienosies par papildu līdzekļu piešķiršanu jaunā pedagogu algu modeļa ieviešanai, bet pārliecināta par pozitīvu iznākumu viņa nav un nekādas prognozes par iespējamo lēmumu izteikt nevēlējās. Galvenais šķērslis jaunā modeļa ieviešanai esot tieši neskaidrība, vai tam tiks piešķirts finansējums.

Arī pašvaldības pret jauno skolotāju algu modeli iebilstot naudas dēļ - tajā ir plānots palielināt bērnudārzu audzinātāju algas, kuras maksā no pašvaldību budžeta. M. Seile atkārtoti uzsvēra, ka ar jauno modeli algas palielināsies ap 70% pedagogu.

Savukārt pedagogu arodbiedrība konceptuāli atbalstot jauno modeli, bet prasa pievienot tam skolotāju algu palielināšanas grafiku, "kas, protams, ir saistīts ar finansējumu", par ko valdībā vēl vienošanās nav, sacīja izglītības ministre.

Tikmēr par politisko atbalstu reformām M. Seilei esot grūti spriest, jo no dažādiem politiķiem dažādās partijas esot saņemts gan atbalsts, gan iebildumi.