Ik gadu vecākiem un bērniem tiek atgādināts par piesardzības pasākumiem vasarā, taču traumu skaits, kas gūts šajos trīs mēnešos, joprojām ir augsts. 

Vasarā bērniem ir daudz brīva laika, ko pavadīt ārā - sportot, spēlēties, baudīt sauli un silto laiku, līdz ar to ir neizbēgami, ka arī traumu skaits pieaug. Visbiežāk traumas tiek gūtas, savainojoties ar šūpolēm, kā arī vizinoties ar velosipēdu vai skrituļdēli.

“Tomēr - par spīti visam - jāpriecājas, ka mūsdienās vēl ir bērni, kuri savu brīvo laiku labprāt dodas pavadīt ārā un nesēž planšetēs,” pieredzē dalās un padomus vecākiem sniedz klīnikas “Premium medical” ģimenes ārste, pediatre Gerda Lielause.

Arī apdrošināšanas kompānijas “Seesam” apkopotie dati liecina, ka aptuveni puse no nelaimes gadījumiem notiek tieši vasaras brīvlaikā, kad daļa skolēnu devušies ārpus pilsētas un ne vienmēr atrodas pieaugušo redzeslokā.

Svarīga traumatisma profilakse

Vecākiem vairāk jādomā par traumatisma profilaksi, proti, braucot ar velosipēdu vai skrituļdēli, bērnam jāvalkā ķivere un ceļu sargi, savukārt automašīnā vienmēr jāizmanto drošības josta. Bērns jau no mazotnes jāradina pie drošības līdzekļu lietošanas, lai vēlāk tas izveidojas par rutīnu. Lieku reizi jāatgādina par pareizu brauktuves šķērsošanu tam paredzētajās vietās – pie luksofora zaļās gaismas vai uz gājēju pārejas, pārliecinoties, ka šoferis gājēju vai riteņbraucēju laikus pamanījis un paspēs nobremzēt. Tomēr katram bērnam spilvenu apakšā nenoliksi, tāpēc viens no ģimenes maciņa profilakses līdzekļiem ir nelaimes gadījumu apdrošināšana, kas var kļūt par nozīmīgu atbalstu ģimenei, ja nācies nokļūt nepatīkamā situācijā. 

Pārrunāt drošības jautājumus

Mazākos bērnus nevajadzētu atstāt bez pieskatīšanas, savukārt ar vecākajiem stingri jāpārrunā noteikumi un robežas, ko nedrīkst pārkāpt. Vecāku pienākums ir brīdināt bērnus par dažādiem riskiem un sekām, ar ko tās var beigties. Ārste norāda, ka vistraumatiskākie ir mazuļi, kuri tikko sākuši staigāt un izzināt pasauli, kā arī pamatskolas bērni vecumā no 10 līdz 15 gadiem. Šajā periodā vecāki bērniem sāk vairāk uzticēties, viņi kļūst patstāvīgāki, bet dažkārt bērnam trūkst vajadzīgās apdomības. Esot laukos, vasarā bērni daudz labprātāk pavada laiku ārpus mājas, šādos gadījumos ar bērnu vajadzētu vienoties par noteiktu laiku, piemēram, ik pēc stundas, kad bērns atnāk atrādīties pieaugušajiem, lai pārliecinātos, ka viss ir kārtībā. 

Piesardzība pie ūdens

Noteikti jāuzmanās peldoties, jo pārkaršana saulē un strauja ķermeņa atdzišana var izraisīt krampjus no asinsvadu saraušanās. Retums nav arī slīkšana piemājas dīķos,  tāpat arī jūrmalā vecākiem jādomā par stingru bērnu uzraudzību. Nevajadzētu bērniem ļaut doties peldēt vieniem pašiem bez pieaugušo klātbūtnes. “Svarīgi vienoties ar bērniem, ka pirms došanās peldēties viņi atnāk pieteikties pie pieaugušā un brīdina, ka grib iet peldēt, lai kāds varētu doties līdzi, pretējā gadījumā tas ir viens mirklis un viss var beigties letāli,” brīdina ārste. Ūdenī nevajadzētu iet vētras laikā, kad ir lieli viļņi, jo tie bērnu var viegli nogāzt no kājām, viņš var aizrīties un pat noslīkt.

Paradoksāli, bet nereti tieši peldētpratējiem ūdens izrādās daudz bīstamāks lielās pārgalvības dēļ. Izplatītākā problēma ir ķermeņa pārkaršana un tā strauja atdzišana, dodoties ūdenī, kā rezultātā sākas krampji, dziļās ūdens tilpnēs šādas situācijas ir ļoti bīstamas.

Grili un ugunskuri – bīstami bērniem

Ārste G.Lielause dalās pieredzē, ka bēdīgi var beigties tradicionālā lēkšana pār Jāņu ugunskuru, “šo nodarbi labāk atstāt pieaugušo ziņā, jo bērni, lecot pāri ugunskuram, var gūt nopietnus apdegumus”. Īpaši bīstami ir grila iekuršanai paredzētie degšķidrumi, kas strauji uzliesmo un var atstāt dziļus apdegumus.

Uzmanīgi uz batuta

Viena no traumām, ko bērni gūst, lēkājot uz batuta, ir sakosta mēle, jo lēkāšanas laikā bērns vēlas runāt un rezultātā satraumē mēli. Uz batuta vienlaicīgi nevajadzētu atrasties vairāk par vienu bērnu, lai viens otram neuzlēktu virsū vai kā citādi nesavainotu. Batutam noteikti jābūt aprīkotam ar drošības sietu sānos, tāpat jābūt nosegtām batuta atsperēm.

Dažādi kodumi

Ja iedzēlusi bite, jālieto antihistamīni un pretalerģijas ziedes. Sadzelto vietu nevajadzētu aiztikt, lai neveicinātu tūsku. Dažkārt maziem bērniem novērotas arī spēcīgas alerģijas pret odu kodumiem, šādos gadījumos noteikti jāvēršas tuvākajā medicīnas iestādē. Ja iekodusi čūska, nekavējoties jāizsauc ātrā medicīniskā palīdzība, mājas apstākļos tādā situācijā nevar un nevajag mēģināt sniegt palīdzību. Kad iekodis suns, jāvēršas tuvākajā traumpunktā un no suņa saimnieka jāpaņem apliecinājums par suņa vakcināciju, lai, vadoties pēc tā, sniegtu atbilstošu medicīnisko palīdzību. Ja suns nav vakcinēts, arī tad, ja tas ir mīļākais mājas mīlulis, bērnam jāsaņem trakumsērgas pote.

Laukos bērni dažkārt atrod kādu slimu vai beigtu dzīvnieku – peli, kurmi, putniņu vai ko citu, šādās situācijās bērnam nevajadzētu ļaut to ņemt rokās un uzņemties rūpes, jo šāda radība var izrādīties kādas bīstamas slimības pārnēsātājs.

Pārkaršana un apdegumi, atrodoties saulē

Saulē nevajadzētu uzturēties pa dienas vidu, vislabāk rīta pusē no plkst.10.00 līdz 11.00, pēc tam - sākot no plkst. 15.00 pēcpusdienā. Pa dienas vidu ir visintensīvākā un karstākā saule, atrodoties šādas saules tiešajos staros, organismā visātrāk notiek atūdeņošanās un pārkaršana, tāpat arī viegli gūt spēcīgus saules apdegumus. Vasaras sākumā ķermeņa āda pakāpeniski jāpieradina pie saules, pirmajā dienā, izejot saulē, var pavadīt aptuveni 30 minūtes, nākamajā dienā jau nedaudz vairāk. Pavisam maziem bērniem tiešos saules staros vispār nevajadzētu atrasties. Jāatceras arī par galvassegu, taču jāseko līdzi, lai bērns pārlieku nesasvīst, kas tikai veicinās pārkaršanu. Būtiski, lai dienas laikā tiktu izdzerts atbilstošs daudzums ūdens 2-3 litri. Tāpat labāk izvēlēties gaišas krāsas apģērbu, jo tumšais vairāk pievilks saules starus.  

Piesardzība laivu braucienos

Nereti bērni kopā ar ģimeni dodas laivu braucienos, svarīgi, lai bērnam, atrodoties ūdenī, visu laiku mugurā būtu peldveste, bez tās nekādā gadījumā nedrīkst kāpt laivā, jāpadomā arī par to, lai kājās būtu viegli apavi, kas, iekrītot ūdenī, netraucētu ātri izkļūt no tā ārā.

Došanās mežā

Mežā drīkst doties tikai kopā ar pieaugušo, jo bērni nespēj tik labi orientēties, var ātri apmaldīties un nemācēt atrast ceļu ārā no meža. Jāpārrunā ar bērnu, ka nedrīkst ēst nepazīstamas ogas un sēnes, savukārt salasītās sēnes, pirms lietot uzturā, pareizi termiski jāapstrādā.

Laikus jādomā par vakcināciju pret ērču encefalītu, īpaši, ja vasaru bērnam paredzēts pavadīt laukos, kur ērce var piesūkties, sēžot zālē. Tomēr, ja reiz ērce jau paspējusi piesūkties, jāievēro daži noteikumi, lai to pareizi noņemtu. Ērcei virsū nedrīkst pilināt eļļu, tad ērce sāk smakt un, meklējot gaisu, graužas dziļāk koduma vietā. Aptiekās nopērkamas speciālas knaiblītes ērces noņemšanai, ja tādas nav pieejamas, tad uz piesūkušās ērces jāuzpilina šņabis vai spirts, dažas minūtes jāpagaida un ērce uzmanīgi jānoņem, apmetot tai cilpu ar diega palīdzību.

Sadzīves ķīmija un kodīgi šķīdumi

Kad vasarā sāksies konservēšanas laiks, vecākiem jārūpējas par to, lai bērniem pieejamā vietā nestāv etiķa esence, kā arī cita sadzīves ķīmija, ko bērns var iedzert vai uzliet sev virsū.

Jādomā vienu soli uz priekšu

Ārste norāda, ka, neraugoties uz vecāku pastiprinātajiem piesardzības pasākumiem, nelaimes gadījumi nav izslēgti, tāpēc ikvienā situācijā jāmēģina domāt vienu soli uz priekšu.