PIESLĒDZIES E-KLASEI

Pirmdiena, 2024. gada 04. marts

Alise, Auce, Enija

9426.jpeg
Foto: wavebreakmediamicro / 123RF
Līdz 2020. gadam citu valstu studentu īpatsvaram Latvijā jābūt vismaz 10%, savukārt dažās augstskolās tas tagad jau ir lielāks par 10%.

Patlaban Latvijā mācās vairāk nekā 6000 ārvalstu studentu, galvenokārt no Vācijas un citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, taču ar to nepietiek. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) mērķis ir šo skaitu dubultot. Viens no iemesliem – tas liek augstskolām sasparoties un celt studiju kvalitāti. Turklāt tas ir nozīmīgs ekonomiskais pienesums. Visgrūtāk ar šī mērķa sasniegšanu iet reģionālajām augstskolām, šodien raksta laikraksts Diena.

Attiecībā uz ārvalstu studentu skaitu Latvijā IZM izvirzījusi konkrētu mērķi – 2020. gadā to īpatsvaram jābūt 10%. Pēc ministrijas datiem, oktobrī augstskolās un koledžās kopā mācījās 6465 ārvalstu studenti, kas ir aptuveni 7%. Tas ir labs rādītājs, Dienai atzīmē IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta pārstāve Laura Treimane. Katru gadu šis skaits pieaug, un ministrijā cer, ka tas notiks vēl straujāk. «Mēs noteikti negribam apstāties pie 7%. Vēlamies izaugsmi, jo ārvalstu studentu klātbūtne mūsu augstskolās viennozīmīgi veicina arī pašas augstākās izglītības kvalitāti. Tas padara šo vidi daudz dinamiskāku, atvērtāku jaunai pieredzei, jaunām idejām,» norāda L. Treimane.

Visvairāk ārvalstu studentu patlaban ir Rīgas Stradiņa universitātē (RSU). Pēc pašas augstskolas sniegtajiem datiem tie ir 1590 pastāvīgie un 83 apmaiņas studenti. Tas nozīmē, ka lielākā daļa ierodas Latvijā, lai iegūtu grādu, nevis pāris mēnešos gūt pieredzi. Pārsvarā tie ir jaunieši no Vācijas un Skandināvijas valstīm. RSU rektors Jānis Gardovskis atzīmē, ka tas ietilpst augstskolas stratēģijā. Turklāt šie studenti ir maksātspējīgāki un pienes arī lielu tautsaimniecisko efektu – gada laikā tie esot 40 līdz 50 miljoni eiro, neskaitot studiju maksu.

RSU mērķis ir vērienīgāks par valstī vidējo – augstskola vēlas, lai aptuveni piektā daļa būtu citu valstu studenti. Tas jau ir sasniegts medicīnas studiju programmās, un to vajadzētu izdarīt arī citās programmās. Taču šim slieksnim iet pāri nav vajadzības. Arī palielināt mācībspēku jaudu nav iespējams bez jaunu korpusu celšanas un laboratoriju ierīkošanas, skaidro augstskolā.

Strauji ārvalstu studentu skaits palielinās arī Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU). Pēc universitātes datiem, patlaban tajā mācās 1569 citu valstu jaunieši, no kuriem gandrīz tūkstotis ir pastāvīgie studenti. RTU rektora vietnieks ārzemju studentu apmācībā Igors Tipāns stāsta, ka interese ir ne tikai vasarā, bet arī tagad – ziemas uzņemšanas laikā. Tas ved uz mērķa sasniegšanu – 2000 studentu no citām valstīm. Viens no argumentiem, ko I. Tipāns uzsver, – Latvija ir droša valsts, turklāt dzīvošanas izdevumi nav lieli. Taču tikai uz to paļauties nevar, jābūt arī augstai studiju kvalitātei, jo ārvalstu studenti ir prasīgi.

Latvijas Universitātē (LU) šogad kopā ir 1015 studenti no citām valstīm, un to skaits pieaug ne tikai medicīnas, bet arī citās programmās, informē LU Studentu servisa direktors Jānis Saulītis. Atšķirībā no RSU un RTU te vairāk ir apmaiņas studentu. Šādā veidā lielākas iespējas ir arī mūsu pašu jauniešiem doties apmaiņā uz ārzemēm. Universitātei tas nodrošina balansu. J. Saulītis uzskata, ka IZM izvirzītais mērķis ir sasniedzams un ļoti svarīgs, jo ārvalstu studentu iesaisti vērā ņem, arī starptautiski vērtējot augstskolas.

Ir skaidrs, ka ministrijas nospraustos mērķus var sasniegt Latvijas lielākās augstskolas, kuras atrodas Rīgā. Taču reģionos ārvalstu studentu īpatsvars ir ļoti mazs. Piemēram, Rēzeknes Augstskolā tie ir 87, Daugavpils Universitātē 54, Liepājas Universitātē 25, savukārt Vidzemes Augstskolā – 13 studenti. RSU rektors J. Gardovskis piebilst, ka Rīga ārvalstu studentiem vienkārši liekas interesantāka un nav liekama vienā līmenī ar reģioniem. Taču tas neizslēdz iespēju, ka arī šīs augstskolas šajā jomā strādā labi.

Arī IZM uzskata, ka reģionālajām augstskolām jātiecas uz mērķi par ārvalstu studentu piesaisti – vismaz 10%. Viens no aspektiem – tas veicinātu arī konkrētā reģiona attīstību un pievilcību. Jautājums gan paliek, cik veiksmīgi augstskolas spēj šos studentus piesaistīt un sevi reklamēt. Lielā mērā viss atkarīgs no pašu izglītības iestāžu iniciatīvas un vēlmes veidot piemērotas studiju programmas. Jāņem vērā gan, ka mācības pārsvarā jānodrošina Eiropas Savienības valodās.

Plašāk par tematu iespējams lasīt laikrakstā Diena.