PIESLĒDZIES E-KLASEI

Svētdiena, 2025. gada 04. maijs

Vijolīte, Viola, Vizbulīte

7052.jpeg
Foto: lianna2013 / 123RF
Augstākās izglītības jomā strādājošie uzskata, ka izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa apņemšanās uzticēt studiju programmu akreditācijas kūrēšanu ārzemju aģentūrām nav pārdomāta.

Aptaujātie norādīja, ka ārvalstu eksperti studiju programmu vērtēšanā tiktu piesaistīti jebkurā gadījumā – pat tad, ja akreditāciju organizētu Augstākās izglītības padome (AIP), pret kuru ministrs paudis iebildumus. Arī kritizētajā starptautiskajā vērtējumā bija iesaistīti 100 ārvalstu eksperti. Jāņem arī vērā, ka līdz šim programmas akreditācija, ko veica Augstākās izglītības kvalitātes centrs, izmaksāja trīs reizes lētāk, nekā to prasītu jebkura starptautiskajā reģistrā esoša ārvalstu aģentūra. "Austrijā vienas programmas izvērtēšana izmaksā 11 000 eiro, Vācijā – pat 12 000 eiro," norāda Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors Andris Teikmanis, vēsta laikraksts Neatkarīgā Rīta Avīze.

Ja vēl šādu, kā nule veiktajā vērtējumā, programmu ir 850, tad summa esot iespaidīga. Turklāt šī nauda jāmaksā augstskolām pašām no savas kabatas, un līdzekļi nevis aizies Latvijas valsts kasē, bet aiz tās robežām, kas nav uzskatāms par finansiāli izdevīgu soli. Gan A. Teikmanis, gan Daugavpils universitātes rektors Arvīds Barševskis pauž neizpratni, kāpēc gan Latvija nevar veidot pati savu starptautiski atzītu institūciju, jo katrai valstij tomēr ir sava specifika, un vai ārvalstnieki ņem vērā mūsējo – esot apšaubāmi.

AIP priekšsēdētājs Jānis Vētra domā, ka Latvijai būtu iespēja attīstīt savu metodiku, un tas augstākās izglītības attīstībai būtu liels pluss. "AIP šim mērķim būtu atbilstoša, un pārmetumi, ka tad jau augstskolas vērtētu pašas sevi, nav pamatoti. Padomē ir tikai viens rektors, un tajā darbojas gan darba devēji, gan zinātnieki un daudzi citi sabiedrības pārstāvji," teic A. Barševskis.