Labklājības ministrija informē, ka Latvijā joprojām vairāk nekā 5000 bērnu atrodas ārpusģimenes aprūpē, bet uzņemošo ģimeņu skaits nav būtiski pieaudzis. Kampaņas mērķis ir kliedēt priekšstatu, ka vienīgais veids, kā palīdzēt bez vecāku gādības palikušam bērnam, ir adopcija. Cilvēks var kļūt par viesģimeni, audžuģimeni vai aizbildni, kā arī piedāvāt savu laiku un profesionālās prasmes, piemēram, vadot bērniem sporta treniņus, meistarklases un citas nodarbības vai sniedzot friziera pakalpojumus.

“Lai atbalstītu ārpusģimenes aprūpē esošos bērnus, nav obligāti uzreiz jākļūst par adoptētāju. Iesaistes formas ir dažādas – no viesģimenes, audžuģimenes un aizbildnības līdz savu prasmju un laika veltīšanai. Kampaņas laikā cilvēkiem būs pieejams arī digitāls pašnovērtējuma tests, kas palīdzēs izvērtēt savas iespējas un, iespējams, atklāt sevī līdz šim neapzinātus resursus, ko var dot bērniem,” norādīja Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktora vietniece Zita Veldze. 

SAIF Ģimeņu atbalsta centra “Dūja” ģimenes asistentu koordinatore un sociālā darbiniece Ineta Pavloviča-Gleizde atzina, ka cilvēkus visbiežāk satrauc praktiski jautājumi – vai ģimenei pietiks līdzekļu, kāds būs bērns un vai viņš būs piemērots konkrētās ģimenes iespējām un dzīves situācijai. “Bērns ģimenē tiek ievietots, ņemot vērā ģimenes vēlmes un iespējas. Bāriņtiesa un atbalsta centri izvērtē gan bērna vajadzības, gan ģimenes situāciju, un viss tiek savstarpēji saskaņots. Savukārt tas, ko bērns visvairāk meklē un gaida no pieaugušajiem, ir drošība, atbalsts, miers un mīlestība,” uzsvēra Ineta Pavloviča-Gleizde. 

Kampaņas atklāšanā īpaša uzmanība tika pievērsta arī atbalstam, ko uzņemošās ģimenes var saņemt pirms bērna ienākšanas ģimenē un turpmākajā ikdienā. Ģimenēm ir pieejamas speciālistu konsultācijas, psihologu un terapeitu palīdzība, mācības un atbalsta grupas. “Atbalstu ieteicams sākt saņemt jau tad, kad ģimene vēl tikai gatavojas bērna uzņemšanai. Iepazīšanās un sagatavošanās process ir ļoti svarīgs kā bērnam, tā ģimenei, un tajā ir pieejams pieredzējušu speciālistu atbalsts. Galvenais ir būt gatavam godīgi runāt par savām šaubām un grūtībām. Ja doma par bērna uzņemšanu ir radusies, pirmais solis ir saruna – ar speciālistu vai citu uzņemošo ģimeni. Pēc tam kļūst skaidrāks, kura iesaistes forma un kurš brīdis cilvēkam ir piemērotākais,” sacīja atbalsta centra “TILTS” vadītājs un adoptētājs Kaspars Prūsis. 

Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas Bērnu alternatīvās aprūpes jomas vadītāja un divu bērnu adoptētāja Dace Dzedone atklāja, ka viņas ģimenes pirmās simboliski atvērtās durvis bija saruna Rīgas bāriņtiesā un iesnieguma iesniegšana, paužot vēlmi kļūt par adoptētājiem. “Mūsu pirmās simboliski atvērtās durvis bija pirmā saruna bāriņtiesā. Tā bija iedrošinoša pieredze un sākums ilgākai sadarbībai ar speciālisti, kura iepazina mūsu ģimeni un bija līdzās visā procesā. Kad bērns jau ir ienācis ģimenē, viens no svarīgākajiem resursiem ir apkārtējo cilvēku izpratne un praktiska iesaistīšanās. Ģimenei nepalīdz kritika un pamācības – palīdz ikdienas atbalsts, atslogošana un kopienas gatavība būt līdzās,” pieredzē dalījās Dace Dzedone. 

Atklāšanas pasākuma centrālais vides objekts ir mākslinieces Lauras Juhņevičas 2025. gada kampaņas ietvaros radītās durvis. Tās pēc simboliskās atvēršanas paliks Vērmanes dārzā netālu no bērnu rotaļu laukuma līdz pat septembra beigām, atgādinot, ka bērnam nav vajadzīgi ideāli apstākļi vai supervaroņi – viņam ir vajadzīgs vismaz viens uzticams un emocionāli pieejams pieaugušais. Kampaņas laikā tiks veidoti uzņemošo ģimeņu pieredzes stāsti, ekspertu sarunas un informatīvi raidījumi, kā arī ir pieejams digitāls pašnovērtējuma tests. Vasarā kampaņas komanda un speciālisti viesosies piecos publiskos pasākumos Latvijas pilsētās – 25. jūlijā Liepājā, 2. augustā Rēzeknē, 15. augustā Rīgā, 22. augustā Ogrē un 29. augustā Jelgavā. Pasākumu apmeklētāji varēs uzdot jautājumus, izzināt dažādās iesaistes iespējas un noskaidrot, kādu atbalstu bērnam var sniegt jau šobrīd.