PIESLĒDZIES E-KLASEI

Sestdiena, 2025. gada 10. maijs

Maija, Paija

7236.jpeg
Foto: pressmaster / 123RF
Latvijas augstākās izglītības nozaru struktūra neatbilst valsts attīstības vajadzībām, jo ir vērojams pārlieku liels studējošo īpatsvars sociālajās un humanitārajās nozarēs.

Savukārt nepietiekams studējošo skaits vērojams inženierzinātnēs un dabas zinātnēs, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais ziņojums valdībai par IZM turpmāko rīcību zinātnes un augstākās izglītības reformu jomā, vēsta ziņu portāls TVNET.

Vairākumā Eiropas salīdzināmo valstu šādu absolventu skaita rādītājs pārsniedz 20%, bet augstākais līmenis 2009.gadā bija Somijā, Vācijā, Čehijas Republikā un Zviedrijā šis rādītājs ir no 24% līdz 28%. Ministrija norāda, ka Latvijas augstākās izglītības iestāžu absolventu īpatsvars matemātikas, zinātnes un tehnoloģiju jomās ir 13% un ir viens no zemākajiem Eiropā.

Igaunijā un Lietuvā eksaktās zinātnes studē attiecīgi 19% un 21%. Latvija ar šādu cilvēkkapitāla struktūru nespēj un arī turpmāk nespēs pietiekami atbalstīt tehnoloģiju attīstību, norādījusi ministrija.

Latvijas augstākās izglītības iestāžu tīkla sadrumstalotība pazemina augstākās izglītības kvalitāti un samazina augstskolu iespējas kļūt konkurētspējīgākiem starptautiskā līmenī, liecina IZM sagatavotais ziņojums.

Ministrija paskaidro, ka šīs problēmas izpausme ir lielais augstākās izglītības iestāžu un studiju programmu skaits un nelielais studējošo skaits – augstākās izglītības iestāžu tīkls pašreizējai demogrāfiskajai situācijai un ārzemju studentu piesaistes kapacitātei ir pārāk plašs.