Tas ļautu nozaru speciālistiem iesaistīties izglītības sistēmā un strādāt par pedagogiem.

Lai gan pagaidām Latvijā pensijas vecumu sasniegušo pedagogu īpatsvars nav liels, pedagogu ataudze notiekot ļoti lēni. Jau tagad trūkst dabaszinātņu pedagogu, bet nākotnē tas varētu skart visas izglītības jomas, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā norādīja I. Druviete.

Ja kāds vēlas strādāt skolā, nepieciešama pedagoga kvalifikācija, tādēļ ir jāiestājas speciālā tālākizglītības programmā, kas ilgst divus gadus un nav lēta, teica I. Druviete, piebilstot, ka tikai retais izvēlas tādā iet.

Kā iespējamos risinājumus I. Druviete redz otras kvalifikācijas iegūšanas procesa atvieglošanu pedagogiem, kā arī pedagoga kvalifikācijas piešķiršanu nozares speciālistiem. Ministre uzsvēra, ka šāda kārtība neļautu skolās strādāt jebkuram meža cirtējam ar trīs klašu izglītību - būtiskākā prasība būs iepriekšēja augstākā izglītība nozarē, vēsta ziņu aģentūra LETA.

Labs studiju modelis esot bijis līdz 2000.gadam, kad līdzās noteiktajai specialitātei varēja iegūt pedagoga kvalifikāciju, atzina komisijas priekšsēdētājas biedre Vineta Poriņa. Tomēr līdz šim augstākās izglītības iegūšanas laiks no pieciem gadiem sarucis līdz trim gadiem bakalaura un diviem gadiem maģistra līmenī, atsakoties no daudziem vispārizglītojošiem studiju priekšmetiem, tostarp arī iespējas pedagoga kvalifikācijas iegūšanai, norādīja I. Druviete.

Pedagoga kvalifikācijas pieprasīšana traucē arī Iespējamās misijas absolventiem, kuri pēc divu gadu darba skolā strādāt vairs nevar. Tāpēc pašlaik notiek normatīvā regulējuma izstrāde, kas to ļautu. Tomēr, kā norādīja I. Druviete, šo procesu palēnina augstskolas.