Nozares pārstāvji pagājušajā nedēļā pulcējās Liepājā starptautiskā zinātniski praktiskā konferencē. Tās rezultātā tapusi deklarācija, kurā izvērtēta situācija un piedāvāti risinājumi, kā īstenot pārmaiņas, vēsta laikraksts Neatkarīgā Rīta Avīze.

Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš preses konferencē, kurā iepazīstināja ar dokumenta svarīgākajiem pieturas punktiem, uzsvēra, ka "radusies sajūta, it kā tikai Latvijā izveidojusies revolucionāra situācija. Taču tas viss notiek arī Eiropā kopumā, un Latvija ir procesa daļa. Ja nesekosim tendencēm citur, varam katastrofāli atpalikt." Lai gan līdz šim komunikācija nozarē nav bijusi no tām vieglākajām, tomēr idejas, kas pirms kāda laika tika uzskatītas par trakām un neiespējamām, nu esot pieņemtas, un beidzot sākusies normāla diskusija. Viņš gan nelolojot pārāk lielas ilūzijas, ka koncepcija tiks izstrādāta ātri un gludi, jo pie vienota slēdziena augstskolām būs ļoti grūti nonākt. M. Auziņš lika saprast, ka augstskolām jāņem vērā – ar laiku griezieni būs un visiem tie noteikti nebūs patīkami. Kā vēlāk paskaidroja Mākslas akadēmijas prorektors Andris Teikmanis, konferencē par augstskolu mehānisku apcirpšanu neesot runāts, bet gan par konsolidāciju, saprotot to kā sadarbību visos studiju līmeņos.

Augstskolu vadītāji nonākuši pie kopsaucēja, ka ir vairāki virzieni, pie kuriem noteikti jāstrādā. Viens no tiem ir kvalitāte, otrs pārvaldība, trešais finansējums. LU rektors pauda, ka esot divi ceļi, kā to darīt, – "viens ir tā sauktais anglosakšu jeb konservatīvais variants, kur vairāk izmanto privāto ieguldījumu, cits – ziemeļvalstu jeb liberālais, kur lielākoties tiek nodrošināts publiskais finansējums". M. Auziņš vairāk atbalstot anglosakšu modeli, un tas arī esot saprotams, jo, ja veselības jomā valsts sliecas uz liberālo variantu, tad skaidrs, ka visas nozares nebūs iespējams uzturēt par valsts naudu. Te gan viņam iebilda Organiskās sintēzes institūta direktors profesors Ivars Kalviņš, norādot, ka tas gan būšot dīvaini – ja visas kaimiņu valstis izvēlēšoties liberālo modeli, bet Latvija konservatīvo. Liepājas universitātes rektors Jānis Rimšāns piebilda, ka par pamatu finansējumam un augstskolas tipoloģijai (universitātes vai neuniversitātes) vajadzētu ņemt augstskolu rezultātus (tajā skaitā pētniecību un zinātniskās publikācijas).