Les Ballets de Monte-Carlo ir spožs dimants Grimaldi firstu nama kultūras mantojumā. Šī ir visjaunākā galma baleta trupa Eiropā – un vienlaikus arī viena no slavenākajām. Kopš 1993. gada tās mākslinieciskais vadītājs ir Žans Kristofs Majo – horeogrāfs, kurš no jauna definējis trupas identitāti un pārvērtis to par starptautisku kultūras fenomenu.

Jaunībā Majo bija viens no Hamburgas baleta vadošajiem solistiem Džona Noimeiera trupā, taču pēc traumas pilnībā pievērsās horeogrāfijai. Viņa vadībā Montekarlo balets izveidojis unikālu repertuāru – no klasikas reinterpretācijām līdz drosmīgiem laikmetīgiem iestudējumiem. Starp tiem ir «Apburtā skaistule», «Pelnrušķīte», «Riekstkodis cirkā», «Lac/Ezers», «Fausts» un citi darbi, kas apliecina trupas tehnisko spožumu un dramatisko jaudu.

Īpaša vieta Majo daiļradē ir baletam «Romeo un Džuljeta». Šajā iestudējumā Prokofjeva mūzika kļūst par pilntiesīgu dramaturģijas dzinējspēku – monumentāla, polifoniska, ar traģisku spriegumu un kinematogrāfisku tempu. Izrāde nav literāra sižeta ilustrācija, bet gan daudzslāņaina, emocionāli piesātināta dejas drāma, kur varoņu iekšējie konflikti atklājas kustībā ar neparastu precizitāti un intensitāti.

Kritiķu atsauksmes runā pašas par sevi.

“The Guardian” iestudējumu raksturo kā “aizraujošu baleta noveli ar kinematogrāfisku struktūru: katrai kustībai tajā ir svars.”

“Le Figaro” to dēvē par “emocionāli pulsējošu, hipnotisku un nesaudzīgi godīgu dižās traģēdijas pārstāstu.”
Savukārt “Los Angeles Times” uzsver: “Montekarlo trupa dejo fenomenāli – eksplozīvi un izteiksmīgi, viegli un zibenīgi strauji.”

Arī “Bachtrack” slavē trupas “izsmalcināto, noslīpēto tehniku un izcilo formu.”

Pats Majo ir teicis:“Es gribēju parādīt pasaulei, ka šī trupa nav tikai galma rotaļlieta. Gribēju, lai tai ir sava individualitāte un balss.”

Šodien Les Ballets de Monte-Carlo ir daudz vairāk nekā baleta kolektīvs – tas ir stila, drosmes un radošas brīvības simbols. «Romeo un Džuljeta» jau gandrīz trīsdesmit gadus ir pasaules vadošo teātru repertuārā – no Milānas «La Scala» līdz Seulai –, un katrā valstī tā kļūst par notikumu.