PIESLĒDZIES E-KLASEI

Ceturtdiena, 2025. gada 08. maijs

Staņislava, Staņislavs, Stefānija

10179.jpeg
Foto: lentolo / 123RF
73% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 gadiem bērnu drošību internetā neuzskata par aktuālu problēmu, kamēr 21 % respondentu ir informēti par draudiem virtuālajā pasaulē un vēlas rūpēties un sekot līdzi atvasēm tiešsaistē.

No vecākiem, kuri bija informēti par iespējamiem draudiem, kas bērnus var piemeklēt interneta vidē, visbiežāk (48% gadījumu), lai rūpētos par atvašu gaitām globālajā tīmeklī, izvēlējās skaidrošanu, proti, vecāki vislabprātāk izvēlas runāt par drošības jautājumiem internetā. Kā nākamā populārākā metode, lai veicinātu drošību tiešsaistē, ir interneta atslēgšana brīžos, kamēr vecāku nav mājās, – 15% respondentu izvēlējās šādu aizsardzības veidu. Savukārt 11% aptaujas dalībnieku, kuru zināšanas drošības jautājumos ir plašākas, izvēlas izmantot īpašu programmnodrošinājumu, kas rūpējas par bērna gaitām virtuālajā pasaulē, liecina IZZI veiktā aptauja. 

„Skumji, ka vēl arvien pastāv informācijas vakuums. Proti, 26% respondentu atzinās: kaut arī tie ir informēti par potenciālajiem draudiem bērniem tiešsaistē, tomēr viņiem nav ne jausmas, kā ierobežot bērniem piekļuvi internetam un noteiktiem tā resursiem. Savukārt vairāk nekā 2500 aptaujas dalībnieku vispār neuzskatīja par vajadzīgu kaut ko iegrožot,” norāda Sandra Kraujiņa, IZZI valdes locekle. „Kā parādīja aptaujas dati, tad tieši cilvēkiem vecumā no 30 gadiem ir vismazāk informācijas par to, kā parūpēties, lai bērna gaitas internetā būtu drošas. Tehnoloģijas ir nozare, kas attīstās visstraujāk, tādēļ diemžēl nereti tieši vecākā paaudze netiek līdzi tās attīstības tempiem un nereti nav informēta par tehnoloģiju pielietojamību, kas visticamāk arī izskaidro vecāku kūtrumu izmantot īpaši šim nolūkam paredzētas iekārtas vai datorprogrammas.”

Interesanti, ka mazāk informētas ir tieši sievietes. 28% daiļā dzimuma pārstāvju, kuras vēlas rūpēties par bērnu drošību, atzinās, ka tām trūkst informācijas, kā ierobežot bērniem piekļuvi internetam un noteiktiem tā resursiem. Līdzīgas problēmas piemeklē 22% vīriešu.

Aptaujas dati spilgti parādīja – jo cilvēks jaunāks (18 – 29 gadi) vai, tieši pretēji, vecāks (aptuveni 50 gadu un vairāk), jo vienaldzīgāka ir tā attieksme pret bērnu drošības jautājumiem internetā. Savukārt vislielākās bažas par bērnu drošību internetā izrāda vidējā paaudze – cilvēki vecumā no 30 līdz 44 gadiem. Tā, piemēram, no visiem aptaujas dalībniekiem, par atvasēm tiešsaistē visaktīvāk rūpējas iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 39 gadiem (34%), tad seko respondenti vecumā no 30 līdz 34 gadiem (27%) un vecumā no 40 līdz 44 gadiem (25%). Tas skaidrojams ar faktu, ka šajās vecuma grupās ģimenēs bērni jau sasnieguši saprātīgu vecumu, lai lietotu datoru un sērfotu internetā.

„Aptaujas dati rāda, ka, vecākuprāt, internetu padarīt par drošu vietu bērnam ir sarežģīti. Tādēļ viņi izvēlas mazāk komplicētus veidus, kā rūpēties par savām atvasēm, piemēram, skaidrošanu vai interneta atslēgšanu. Tomēr ir jāsaprot, ka interneta attīstība ir bijusi ļoti dinamiska un arī turpmāk to sagaida strauja izaugsme, tādēļ ir skaidrs, ka drošības jautājumu aktualitāte un nozīme nevis samazināsies, bet gluži pretēji – augs. Šo problēmu nedrīkst ignorēt, un par to ir jādomā valstiskā līmenī,” skaidro S. Kraujiņa.