Lai bērniem nodrošinātu kvalitatīvu pirmsskolas izglītību, ģimenes interesēs ir nepieciešams skaidri noteikt, ka nauda seko bērnam neatkarīgi no tā, kurā bērnudārzā vecāki izvēlas mazuli sūtīt. Vecākiem jāļauj izvēlēties savam bērnam atbilstošāko bērnudārzu. Naudas apjomam jābūt noteiktam ar korektu aprēķinu par viena bērna izmaksām konkrētā pašvaldībā," uzsvēra Demogrāfijas lietu apakškomisijas priekšsēdētājs Imants Parādnieks.

I. Parādnieks norādīja, ka apakškomisija lūgs valdību nekavējoties dot deleģējumu Izglītības uz zinātnes ministrijai (IZM) pieprasīt un saņemt informāciju un pieņemt lēmumu, kā arī izstrādāt nepieciešamos Ministru kabineta noteikumus bērnudārzu jautājumu sakārtošanai. Tāpat ministrijai būs jāpieprasa desmit pašvaldībām aizpildīt konkrētas aprēķinu tabulas par bērnudārzu izdevumiem. Ja šo tabulu kādā pozīcijā nevarēs aizpildīt, pašvaldībai būs jānorāda, kāpēc nevar, vēsta ziņu aģentūra LETA.

Apakškomisijas vadītājs uzsvēra, ka Rīgā ir vairāk nekā 2400 bērnu, kuri nav reģistrēti bērnudārza rindā. "Tas liecina, ka bērnu vecāki ir spiesti samierināties ar situāciju, taču tādējādi patlaban prioritāras ir nevis bērnu un ģimeņu vajadzības, bet pašvaldību un to pārvaldīto bērnudārzu intereses," secina deputāts.

Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Liveta Sprūde apakškomisijas deputātus informēja, ka IZM ir izstrādājusi kārtību, kā pašvaldības sedz bērnudārza izmaksas privātajam bērnudārzam un kā valsts sniedz atbalstu bērnu auklītēm. Taču līdz šim ministrijai nav ticis dots deleģējums šo noteikumus izstrādāt, teica Sprūde.

Ar pozitīvu piemēru apakškomisijas sēdē dalījās Babītes novada pārstāve Evita Vinceviča, uzsverot, ka šajā pašvaldībā princips nauda seko bērnam realizēts pilnībā. Pašvaldības aprēķini liecina, ka reālās izmaksas ir 180 latu par bērnu.