Lai panāktu pozitīvas izmaiņas jauniešu profesionālajā orientācijā, jāmaina akcenti izglītības sistēmā – gan vidējā, gan augstākajā, vēsta laikraksts Neatkarīgā Rīta Avīze.

Izvērtējot situāciju darba tirgū un nākotnes prognozes, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā izskanēja bažas par aizvien pieaugošo to jauniešu skaitu, kas, pabeiguši vispārējo vidusskolu, nedodas vis tālāk mācīties augstskolā, bet nonāk pa taisno darba tirgū, kas nereti nozīmē – bezdarbnieku rindās. Diemžēl profesionāli tehniskajās skolās izvēlas mācīties tikai 36% pamatskolas beidzēju, bet vairākums aiziet uz parastajām vidusskolām. Vajadzētu panākt, lai profskolās mācītos un profesiju apgūtu puse no 9. klases absolventiem, uzsvēra Ekonomikas ministrijas pārstāvis Normunds Ozols. Vairāk jāliek pamatskolēniem pie sirds: ja viņi tomēr izlemj mācīties vispārējā vidusskolā, pēc tam jāturpina izglītoties augstskolā, pretējā gadījumā viņi riskē palikt bez darba. Jo, kā liecina statistika, cilvēkiem ar augstskolas diplomu vieglāk atrast darbu nekā tikai ar vidējo izglītību.

Lai mazinātu bezdarbu jauniešu rindās, jāpalielina arī profskolu popularitāte, kas šobrīd ir samērā zema. Deputāts Guntis Bilsēns vērsa uzmanību uz to, ka pie tā novedusi mācību iestāžu sistēmas nesakārtotība: "Jā, bērni nestāv pie šo skolu durvīm. Kāpēc? Ieejiet kādā no tām – kādas tās izskatās?! 20 gadu laikā tās tikpat kā nav mainījušās, jo nav finanšu, lai modernizētu." IZM pārstāve Ineta Īvāne gan iebilda, ka arī Latvijā ievērojami resursi ieguldīti profesionālajā izglītībā un tiek meklēts, kā to padarīt pievilcīgāku.

N. Ozols arī uzsvēra: darba tirgū turpmākajos gados pieaugs pieprasījums pēc inženierzinātņu un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju speciālistiem, bet sociālās un humanitārās jomas profesionāļi, tāpat kā mazkvalificēti darbinieki, iespējams, pat paliks aiz svītras. Lai darba tirgu papildinātu ar tik nepieciešamajiem inženiertehniskajiem speciālistiem, daudz darāmā ir arī augstskolām. Nepietiek ar budžeta studiju vietu pārdali par labu šai nozarei, noņemot sociālajai jomai 20%, uzsvēra Tautsaimniecības padomes pārstāvis, augstskolas Turība valdes priekšsēdētājs Aldis Baumanis, piebilstot, ka tas diez vai kļūs par burkānu vidusskolu absolventiem, jo jau patlaban piedāvājums ir aptuveni tikpat liels kā budžeta vietu skaits. Nereti dabaszinātņu fakultātēs pieņemot gandrīz visus studētgribētājus, kas faktiski nemaz nespēj apgūt programmu, tāpēc nav brīnums, ka no visiem uzņemtajiem beidz tikai 60% (pirms dažiem gadiem šis skaitlis bija 40%) un uzņēmēji nereti sūdzas arī par absolvējušo nepietiekamo sagatavotību. A. Baumanis šīs problēmas sākumu saskata skolā, kur radušies robi eksaktajos priekšmetos noved pie tā, ka daudzi netiek galā ar augstskolas programmu. Vairāki klātesošie kā risinājumu zināšanu uzlabošanai saskatīja obligāto eksāmenu sistēmas atjaunošanā, ietverot tajos arī pārbaudījumu dabaszinātnēs.

Izskanēja gan arī bažas, ka pārāk liels akcents uz inženierzinātnēm varētu novest pretējā grāvī. "Ir vajadzīgs līdzsvars starp humanitārajām un eksaktajām zinātnēm. Būtisks jautājums ir arī par darba vietu radīšanu, ne tikai to aizpildīšanu," secināja deputāts Jānis Vucāns.