PIESLĒDZIES E-KLASEI

Svētdiena, 2024. gada 21. jūlijs

Meldra, Meldris, Melisa

5917.jpeg
Foto: NejroN / 123RF
Valsts nav sniegusi konkrētus aprēķinus, kā arī iepazīstinājusi ar plānu par ietekmi uz izglītības kvalitāti, skolas gaitas sākot no sešu gadu vecuma, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja Zane Ozola.

Z.Ozola stāstīja, ka neapmierinātība par šādu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) soli slēpjas neticībā, ka minētais plāns tiks īstenots veiksmīgi. "Informācija par ministrijas plānu ir nepietiekama, jo īpaši nav nekādu aprēķinu par sekām, kā minētās izmaiņas ietekmēs izglītības kvalitāti," stāstīja Z.Ozola.

Pēc viņas domām IZM būtu vairāk jādomā par skolas vides sakārtošanu, un tikai pēc tā var domāt par citiem straujākiem soļiem.

Viņa atgādināja, ka sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" savākti 10 000 parakstu par esošā regulējuma skolas gaitu sākšanas vecumam saglabāšanu. Iniciatīvā kā arguments pausts, ka "virkne izglītības un pedagoģijas nozares pārstāvju, kā arī bērnu psihologi, neirologi, bērnu tiesību nozares pārstāvji, veselības ministre, tiesībsargs, kā arī vairākas izglītības biedrības ir paudušas argumentētu viedokli, skaidrojot, kāpēc nevajadzētu ieviest obligāto izglītību no sešu gadu vecuma".

Savu viedokli dažādās aptaujās esot pauduši arī vecāki, "vairākumam neatbalstot skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma". Iniciatīvā paustas bažas par to, ka šādas reformas ieviešana var rezultēties ar skolēnu sekmju pasliktināšanos, kā arī dažādiem emocionāla, psihiska un pat fiziska rakstura traucējumiem bērniem, turklāt tie var saglabāties arī pusaudžu un pieaugušā vecumā.

Tomēr IZM izskatīšanai valdībā jau iesniegusi grozījumus Vispārējās izglītības likumā, kas tostarp paredz skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma. IZM iesniegto likumprojektu paredzēt skatīt šodien Ministru kabineta komitejas sēdē.

IZM sola, ka plānotais 1.klasē apgūstamais mācību saturs un metodika tiks veidota atbilstoši bērnu vecumposmu īpatnībām sešu gadu vecumā apgūstamajam, un netiek paredzēts, ka sešu gadus vecajiem bērniem būs jāapgūst tas, ko pašlaik mācās septiņus gadus vecie bērni, informē aģentūra LETA.

Patlaban sešus gadus veci bērni pirmsskolā, kā arī atbilstoši pašreizējam regulējumam vēl vienu gadu pēc tam - 1.klasē - apgūst līdzīgu mācību saturu, tādējādi jau kopš 2002.gada tiek atturīgi un pieticīgi izmantots sešus gadus vecu bērnu intelektuālais potenciāls, un var runāt par iespējām un nepieciešamību efektīvāk izmantot bērnu intelektuālo potenciālu, nodalot obligātās pirmsskolas (piecus gadus veci bērni) mācību satura prasības no pamatizglītības 1.klases (sešus gadus veci bērni) mācību satura prasībām.

97% no visiem valstī esošiem piecgadīgajiem bērniem un 92% sešgadnieku pašlaik apgūst pirmsskolas izglītības programmas. Tādējādi 92% sešgadnieku pamatizglītības pirmajā gadā ar līdzīga mācību satura apguvi tiek izglītoti atkārtoti, tērējot pašu bērnu laika resursus periodā, kad bērnu motivācija un zinātkāre ir augstākajā attīstības punktā.

IZM uzskata par nepieciešamu jau 2018.gadā iestrādāt normatīvajos aktos tos regulējumus, kas nodrošinātu iespēju sākt samērīgu, līdzsvarotu un pietiekami elastīgu pāreju uz pamatizglītības satura apguvi, sākot no sešu gadu vecuma.

Kā skaidro IZM, izmaiņas normatīvajā regulējumā ir nepieciešamas, lai nodrošinātu atbalstu uz kompetencēm balstīta mācību satura un metodikas izstrādei bērniem vecumā no pieciem gadiem līdz 6.klasei, t.sk. īstenojot satura aprobāciju modernā mācību vidē un sekmējot agrāku vispārējās vidējās izglītības apguvi.