PIESLĒDZIES E-KLASEI

Otrdiena, 2024. gada 19. marts

Jāzeps

9134.jpeg
Foto: kuzmichstudio / 123RF
Neatkarīgā izglītības biedrība nosūtījusi atklātu vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), paužot atbalstu izglītības satura reformai.

Biedrībā informēja, ka tā aicina skatīt izglītības reformas saturu kā vienotu dokumentu, iedziļinoties tā anotācijās un nošķirot to no dažādiem komentāriem par reformas ieviešanu, kas to pavada publiskajā telpā. "Pārmaiņas un reformas izglītības nozarē nav nekas ekskluzīvs un vienreizējs, tās regulāri notiek daudzviet pasaulē, arī Latvijā, un tās ir nepieciešamas," uzsvēra biedrībā.

Neatkarīgā izglītības biedrība atbalsta reformas būtību, vienlaikus norādot, ka tās vājais posms ir ieviešana un pārmaiņu vadība. Biedrība uzsver, ka reformas ieviešanu apgrūtina informācijas trūkums, lai gan tās saturs, vērtēšana, sagaidāmie rezultāti un plānotā skolēnu darbība no profesionālā viedokļa ir apsveicama un atbalstāma.

Biedrībā atgādināja, ka domstarpību iemesls šoreiz ir viedoklis par literatūras un drāmas proporciju izglītības saturā un no tā izrietošā Latvijas Rakstnieku savienības nostāja.

"Tie, kas komentē jauno pieeju, nereti spriež pēc savas mācību pieredzes, mēģinot to attiecināt uz 21.gadsimta skolēniem. Tomēr jāatceras, ka jaunā satura centrā ir bērns, kurš mācīsies ne tikai 2018. vai 2020.gadā, bet arī 2030.gadā un pielietos iegūtās prasmes vēl tālākā nākotnē," pauda biedrībā.

Patlaban sabiedrībā vērojama nespēja ieraudzīt pārmaiņu būtību un iestrādātos principus, tāpēc biedrības ieskatā reformas veidotājiem ir vairāk jākomunicē un jāskaidro, bet iesaistītajām pusēm jābūt gatavām klausīties, ieklausīties un sadzirdēt. "Jaunā ideja nav mācību priekšmetu apgūšana, un mazāk stundu vienā vai otrā priekšmetā nenozīmē mazāku uzmanību satura apguvei. Tas tiek apgūts starpdisciplināros veidos, saistībā ar citiem priekšmetiem, veidojot skolēna kompetenci jeb lietpratību. Jaunais saturs apvieno izglītības jomas, un jomas saturs organizēts "lielajās idejās", un to pašu dara arī Lielbritānijā, Zviedrijā un citu," skaidroja biedrībā.

Kompetences veidošana prasa ilgāku laiku, nekā zināšanu ieguve, rakstīts vēstulē. Biedrībā pauda, ka reformas satura anotācijā paredzēta elastīga pieeja mācību procesa organizēšanā, būs iespēja vairāk darboties pēc moduļu sistēmas, iespēja strādāt integrēti, nenodalot priekšmetus. "Tas būs īpaši vērtīgi mazajām skolām, kurās viens skolotājs pasniedz vairākus priekšmetus," uzskata biedrība.

Laba pārmaiņu vadība nozīmē ieviest izmaiņas un pārraudzīt situāciju, lai saprastu, ko saglabāt un ko - pilnveidot. Pēdējos gados izglītības politika Latvijā gājusi centralizācijas virzienā. Biedrība aicināja uzticēties skolotāju profesionalitātei, vienlaikus mudinot Izglītības un zinātnes ministriju sarunāties ar nozares profesionāļu un vecāku organizācijām.

"Ja nepietiekami stāsta par to, ko plānots darīt turpmāk, rodas priekšstats, ka pārmaiņu ieviesēji nemaz nezina, ko darīt. Ja nav informācijas, tās vietā stājas dezinformācija, kā tas ir noticis gadījumā ar literatūru. Mēs redzam, ka netika pietiekami skaidrots, kas domāts ar literatūru un drāmu, kā rezultātā ir izveidojusies saspīlēta situācija starp dažādu uzskatu paudējiem," vērtēja biedrībā.

Biedrībā aģentūrai LETA uzsvēra, ka pārmaiņām ir jāsākas no skolotājiem. Profesionāls skolotājs sapratīs, kāpēc pārmaiņas ir nepieciešamas un kā tās panākt, tāpēc biedrība aicina visus būt iecietīgiem.

"Uz bērniem ir jāraugās mūsdienu kontekstā, kad vienlīdz svarīgas ir gan eksaktās, gan humanitārās zināšanas, empātija, komunikācija, spēja argumentēt savu viedokli, sadarboties un daudz kas cits. Šis ir iespēju laiks mums un mūsu bērniem, un iespējām vajag ļauties," norādīja biedrībā, aicinot uz sapratni un diskusiju, bet tajā pašā laikā atgādinot, ka diskutējot par pārmaiņām, nevajag vispārināt katru gadījumu.

Vēstuli parakstīja Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja, privātās vidusskolas un bērnudārzu "Patnis" valdes priekšsēdētāja Zane Ozola, biedrības valdes locekles LU Teoloģijas fakultātes profesore Laima Geikina un LU Pedagoģijas doktora programmas direktore Zanda Rubene, kā arī biedrības biedri: Anžela Jurāne-Brēmane, Mārtiņš Šteins, Andris Priekulis, Ija Lasmane, Olga Karpicka-Ribačova, Gunita Elksne, Anita Muižniece, Rūta Kanteruka, Inguna Granta, Nelda Jaunzeme, Anna Stavicka un Austra Balode.

Neatkarīgo izglītības biedrību 2015.gadā nodibināja izglītības jomas profesionāļu grupa, lai īstenotu mērķtiecīgu virzību uz skolu sistēmas modernizāciju, iesaistot tajā gan pedagogus, gan augstskolu mācībspēkus, gan politiķus, gan citus izglītības pilnveidē ieinteresētus sabiedrības pārstāvjus.