PIESLĒDZIES E-KLASEI

Piektdiena, 2025. gada 02. maijs

Sigmunds, Zigismunds, Zigmunds

7052.jpeg
Foto: lianna2013 / 123RF
Vēršoties pret vardarbību skolēnu vidū, Latvijas vecāku forums jau septembra beigās sācis kampaņu, kurā meklēs problēmas risinājumus.

Sevi par cietušiem vardarbībā skolā uzskata arī skolotāji, tāpēc novembrī notiks konference, kurā spriedīs, kā pasargāt skolotājus no skolēnu un viņu vecāku agresijas, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Šogad tika publiskots Pasaules veselības organizācijas pētījums, kas parādīja, ka Latvijā ir viens no augstākajiem vardarbības rādītājiem skolās vienaudžu vidū. Piecpadsmitgadīgo skolēnu savstarpējās vardarbības ziņā Latvija pat ir pirmajā vietā 39 Eiropas valstu vidū. Bērni skolā cieš gan no emocionālas, gan fiziskas vienaudžu vardarbības, kas atstāj negatīvas sekas. Cietušajiem bērniem rodas nepatika pret skolu, kas izraisa agrīnu tās pamešanu, rodas arī psihosomatiski un garīgās veselības traucējumi. Bērniem var rasties pat krimināla uzvedība, viņi mēdz izdarīt pašnāvību. Bijuši arī gadījumi, kad cietušie atriebjas pāridarītājiem, veicot slepkavības. Bieži vien agresori paši savulaik cietuši no vardarbības. Agresīvajiem bērniem arī piecreiz biežāk rodas problēmas ar alkoholu, bet risks, ka viņi izdarīs kādas krimināldarbības, ir pat septiņreiz lielāks nekā vidēji.

Domapmaiņā tika arī atzīts, ka skola ir sabiedrības mikrokosmoss. Ja sabiedrība ir vardarbīga un savā ziņā pat akceptē vardarbību skolās, tad izglītības iestādēs nevar rasties droša vide. Piemēram, dzirdēti apgalvojumi, ka "konflikti skolā sagatavo dzīvei", "bērnu konfliktos nedrīkst iejaukties". Pieaugušajiem bieži vien ir strausa politika pret notiekošo skolās – viņi pat nevēlas būt informēti par problēmām, lai tās nebūtu jārisina. Arī vecāku forumā bija īpaša darba grupa par vardarbību skolās un faktiski visi darba grupas dalībnieki atzina savu bezspēcību šīs problēmas priekšā.

Valsts bērnu inspekcijas pārstāve I. Millere stāstīja, ka visgrūtāk pedagogiem ir situācijās, ja agresors nāk no labvēlīgas ģimenes. Ja sliktais bērns nāk no nelabvēlīgas vides, ir jau skaidrs, ko no viņa var sagaidīt. Savukārt, ja agresors nāk no labas ģimenes, pedagogi pat baidās ķerties klāt problēmas risināšanai. Diemžēl esot gadījumi, kad uz vecāku sapulcēm vecāku vietā nāk advokāts un arī pats bezkaunīgais skolēns pie katra pedagoga aizrādījuma piedraud ar advokātu. Vecāki izvairās no problēmas risināšanas, bet skolas baidās, ka katrai rīcībai var būt kādas negatīvas tiesiskas sekas.

Lai situācija uzlabotos, izglītības sistēmā iesaistītajiem jāsaprot, ka droša vide ir tikpat svarīga kā izglītības standartu ievērošana. Vecāku aktīvisti iecerējuši reizi gadā kopā ar Latvijas Universitātes pētniekiem rīkot skolēnu un skolotāju elektronisku anketēšanu, lai monitorētu situāciju skolās.