PIESLĒDZIES E-KLASEI

Piektdiena, 2025. gada 09. maijs

Einārs, Ervīns, Klāvs

8830.jpeg
Foto: inspirestock / 123RF
Skolas formas šūt neesot tik viegli, kā apģērbt pieaugušos klientus – skolēni strauji aug, it sevišķi vasaras laikā, kad top pasūtītās formas. Mērus, ko iegūst pavasarī, nākas papildināt ar dažiem centimetriem, bet viens skolēns izaug par desmit centimetriem un cits nemaz.

SIA Ameri Ekonomikas ministrijas un LIAA konkursā Eksporta un inovācijas balva piedalās jau otro reizi. Pērn uzņēmums startēja kategorijā Eksportspējīgākais uzņēmums, bet šogad – rūpnieciskā dizaina kategorijā ar skolēnu formām. Lai gan šobrīd tas ir produkts tikai vietējam tirgum, kas no apgrozījuma veido aptuveni 8%, nesen uzņēmums skolas formas veiksmīgi prezentējis arī Sanktpēterburgā, vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Mārupes vidusskola bija viena no pirmajām skolām, kas sadarbībā ar SIA Ameri radīja skolas formas, stāsta Lita Bērziņa, uzņēmuma dizainere. Skolas formas palīdz uzsvērt skolēnu piederību konkrētajai mācību iestādei, turklāt palīdz disciplinēt mazos rezgaļus, novērojusi gan dizainere, gan uzņēmuma īpašniece Ginta Amerika. Īpašu prieku viņām rada fakts, ka, piemēram, Mārupes vidusskolai vispār nebija ne sava logo, ne karoga, pat ne krāsas, ar kurām tā asociētos – skolas vizuālā identitāte tika patapināta no Ameri šūdinātajām skolas formām. Mārupes vidusskola izceļoties arī ar to, ka skolotāji, solidarizējoties ar bērniem, izvēlējās tērpties līdzīgās formās. SIA Ameri klientu vidū ir arī Dobeles valsts ģimnāzija, Ozolnieku vidusskola un Jelgavas 4. vidusskola.

L. Bērziņa uzskata, ka tā ir trikotāžas priekšrocība – auduma uzvalciņi un vestītes tik labi neaugtu līdzi bērnam. Jāskatās arī pēc piemērota auduma biksēm, svārkiem un sarafāniem, lai tie maijā būtu tikpat spilgti kā septembrī, būtu viegli mazgājumi un pārmēru neburzītos. G. Amerika apgalvo, ka nav izdevies atrast piemērotu audumu vietējo piegādātāju klāstā, tādēļ tie tiek pirkti Lielbritānijā.

"Mūsu jājamzirdziņš ir augstvērtīgi naturālie materiāli savienojumā ar dizainu," teic G. Amerika. SIA Ameri ražo trikotāžu, izmantojot dabīgus materiālus – 100% vilnu, zīdu, kašmiru, linu un kokvilnu, dažādus savstarpēji sajauktus materiālus, kā arī otrreizēji pārstrādātas izejvielas. Materiālu vērtība produktā ir ap 20%, un dizains to palielina par 50%, lēš G. Amerika, jautāta par sava produkta pievienoto vērtību. "Ja kāds saka, ka vieglā rūpniecība nevar radīt augstu pievienoto vērtību, viņš dziļi maldās," saka viņa un turpina: "Ja džemperītis, augstākās klases izstrādājums, veikalā maksā 400 eiro un vairāk, tad tam jābūt attiecīgā izpildījumā." Tāpēc kvalitātei jābūt dzelžainai, kas nav viegli, jo reizēm darbs jāpārstrādā pat desmit reižu, līdz tiek iegūts vēlamais rezultāts. Lai to nodrošinātu, SIA Ameri piesaista ārvalstu meistarus, kas māca tehnoloģisko procesu.

Jautāta par jauno speciālistu piesaisti un sadarbību ar izglītības iestādēm, jaunajiem dizaineriem, G. Amerika teic, ka tas ir interesanti, bet ne viegli: "Viens ir uzzīmēt, uzražot vienu gabalu, bet ir arī jāpārdod. Jaunajiem dizaineriem pēc skolas vēl daudz jāmācās. Gads paiet, kamēr saprot, kas ir ražošana, un no skaistām bildēm nonāk līdz pārdodamam produktam." No otras puses, esot, protams, tiesa, ka vecais nereti tikai atkārto, bet jaunais ar savu ideju var pārsteigt. Sadarbība ar Latvijā pazīstamām modes māksliniecēm Ingrīdu Drāznieci un Baibu Ripu gan vedoties.

Šobrīd ražošanā ir piecas kolekcijas, viena no populārākajām ir norvēģu dizaineres Natālijas Leikis (Natalia Leikis) kolekcija Ameri by Leikis. Sadarbība ar norvēģu dizaineri bijusi patīkama sakritība – viņa ar LIAA atbalstu meklēja partnerus Latvijā, un atrada SIA Ameri, ar ko sadarbojas jau trešo gadu. 

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas pārstāvji teic: "Normatīvi neparedz skolēnu formas kā obligātas, lēmumam ieviest formas jābūt brīvprātīgam, parasti to pieņem izglītības iestādes padomē. Katrai skolai savos iekšējās kārtības noteikumos ir tiesības noteikt, ka skolēniem jānēsā formas tērps, ja par to vienojušās visas ieinteresētās puses – skolas administrācija, pedagogi, vecāku padome, skolēnu dome. Arī vienošanās par formas tērpa modeli, materiālu un krāsām parasti tiek panākta koleģiāli. To skolu pieredze, kurās ieviestas skolēnu formas, ir pozitīva un liecina, ka arī bērni un vecāki, kas pret formu ieviešanu sākotnēji izturējušies rezervēti, vēlāk atzīst, ka tā disciplinē, rada piederības izjūtu un mazina bērnu sociālekonomisko nevienlīdzību."