PIESLĒDZIES E-KLASEI

Otrdiena, 2024. gada 25. jūnijs

Maiga, Milija

10114.jpeg
Foto: maximkostenko / 123RF
Eurostat dati liecina, ka vismaz deviņās no desmit darbavietām nepieciešami darbinieki ar digitālajām prasmēm. 

Taču katram trešajam Eiropas Savienības (ES) valstīs nodarbinātajam šīs prasmes ir nepietiekamas.

Ja agrāk vajadzība pārzināt programmatūras bija informācijas tehnoloģiju (IT) nozares specifika, tad pašlaik arī lauksaimniecības, ražošanas, būvniecības un citu nozaru speciālisti ikdienā saskaras ar to, ka strauji attīstās dažādas profesionālo darbību atvieglojošas ierīces, taču pietrūkst prasmju to izmantošanai.

“Digitālā pratība ir viena no astoņām ES definētajām mūžizglītības pamatprasmēm, kas nepieciešama ikvienam. Ja pašlaik daudzās darbavietās vēl var izlīdzēties bez pārliecinošām IT izmantošanas prasmēm, tad nākotnē tas tā vairs nebūs. Zināms, ka tuvākajos gados zudīs daudzas darbavietas, ko būs iespējams aizvietot ar tehnoloģijām jeb automatizēt, taču arī dažādām iekārtām un robotiem ir nepieciešama cilvēka vadība,” skaidro Līga Meņģelsone, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore.

Ko tas nozīmē darba ņēmējiem? Nākotnē ieguvēji būs tie darbinieki, kuri pratīs vadīt šīs ierīces. Piemēram, ja šobrīd darbinieks strādā pie ražošanas līnijas, nākotnē viņa darbu spēs paveikt robots, turklāt vairākas reizes lielākā apjomā. Taču darbinieks būs šī robota “boss”, kurš iestatīs darba uzdevumus un kontrolēs to izpildi, tādējādi veicot augstāk kvalificētu darbu. Lai tas notiktu, darbiniekam būs nepieciešamas digitālās prasmes, informē Hauska & Partner pārstāve Liene Jurkāne.

Ierīces, kuru vadībai nepieciešama programmatūra, jeb programmvadāmas ierīces jau pašlaik ir daudzu no IT nozares šķietami tālu profesiju ikdiena. Piemēram, šuvējai ir jāprot iestatīt šujmašīnu režīmus, savukārt kokapstrādes uzņēmuma darbiniekam ir jāiestata iekārtas pareizā izmēra kokmateriālu vai mēbeļu ražošanai. Tāpat šobrīd pakāpeniski tiek ieviesti ofisa roboti – programmas, kas aizvieto biroja darbiniekus. Roboti, izmantojot noteiktus algoritmus, var plānot finanses un veikt to analīzi, aizstāt vairāku grāmatvežu darbu un veikt daudzus citus pienākumus.

Vienlaikus ar daudzu darbavietu zudumu radīsies jaunas darbavietas, kurās būs nepieciešamas digitālās prasmes un algoritmiskā domāšana. Ņemot vērā uzņēmumiem pieejamās atbalsta programmas un iespējas investēt jaunās tehnoloģijās, kompānijas jau tagad saskaras ar problēmu, ka pietrūkst darbinieku, kuriem ir prasmes šādas programmas lietot. Digitālajām prasmēm darba tirgū ir augoša vērtība, un šo prasmju trūkums nākotnē var darba meklētājiem sagādāt pamatīgas problēmas.

IT nozares uzņēmuma Accenture Latvijas filiāles vadītājs Maksims Jegorovs uzskata, ka atbilde meklējama izglītības pielāgošanā mūsdienu darba tirgus prasībām. Pretējā gadījumā darba tirgū veidojas ievērojama plaisa, jo tehnoloģiju attīstība un ieviešana uzņēmumos iet uz priekšu, tomēr informātikas izglītība skolās gadiem ir nemainīga. “Šobrīd skolas solos ir bērni, kuri uzauguši ar tehnoloģijām; lielākā daļa skolēnu brīvi lieto gan datoru, gan dažādas viedierīces. Tomēr svarīgi saprast, ka tehnoloģiju iespējas ir daudz plašākas par video vai sociālo tīklu aplūkošanu. Lai jaunieši būtu konkurētspējīgi nākotnes darba tirgū, viņiem arvien vairāk jācenšas ne tikai izmantot esošas programmas, bet arī izprast to uzbūvi un pašiem tās pārveidot,” spriež Accenture vadītājs.

Lai veicinātu digitālo prasmju apguvi, no šī mācību gada vairāk nekā 150 Latvijas vispārizglītojošās skolās ir uzsākts Datorikas mācību programmas pilotprojekts pamatskolas vecuma skolēniem. Pirmajās klasēs uzdevums ir apgūt digitālās vides lietošanu, un ar katru nākamo klasi skolēni arvien vairāk mācās paši veidot digitālo vidi, piemēram, programmēt. Datorikas apguve balstīta uz sociālā izglītības projekta Startit.lv izveidotā metodiskā nodrošinājuma bāzes. Metodiku izstrādājusi Latvijas informātikas skolotāju izveidota darba grupa, ko finansējis Accenture.

Pirmie pilotprojekta rezultāti liecina: Datorikas apguve ne vien stiprina skolēnu digitālās prasmes, bet arī uzlabo loģisko un algoritmisko domāšanu, kas palīdz arī citos priekšmetos. Vienlaikus, lai arī programmas apguve līdz šim vērtējama kā veiksmīga, pilotprojekts nenoliedzami rada arī virkni izaicinājumu gan skolotājiem, gan skolām. Datorikas pilotprojekta ieviešana ir nozīmīgs solis; tas ir būtisks pagrieziena punkts jauna, kompetencēs balstīta izglītības standarta ieviešanai, kas palīdzētu jauniešus labāk sagatavot nākotnes darba tirgum, kurā saskarsme ar tehnoloģijām būs biežāka un intensīvāka. Pilotprojekta aprobācija jeb izmēģinājuma laiks turpināsies līdz 2018. gadam, un plānots, ka 2018./2019. mācību gadā Datorikas mācību saturu varētu ieviest kā obligātu visās skolās.