Konsultējot no vardarbības cietušus bērnus un viņu ģimenes, arvien biežāk sastopamies ar gadījumiem, kad neapdomīgas darbības virtuālajā vidē vienā acumirklī pārvērtušās par reālu vardarbību pret bērnu – emocionālu, arī fizisku un seksuālu. Kamēr jaunieši par sekstingu stāsta kā par savu realitāti, daudzi vecāki neapzinās to kā problēmu. Tāpēc šeit par skolotāju ārkārtīgi svarīgo lomu arvien jaunu vardarbības veidu pamanīšanā un novēršanā.

Vardarbība pret bērniem diemžēl nav nekas jauns, taču vēl nekad tā nav bijusi tik grūti pamanāma kā šodien. Vecāki – iespējams, tieši rūpēs par sava bērna drošību - jau pirmajās klasēs steidz pirkt bērniem viedtelefonus, lai gan vēl nav gatavi runāt ar savām atvasēm par drošības noteikumiem viedierīču lietošanā. Bērns eksperimentē un spēlējoties nosūta kādam savu kailfoto, bet jau mirkli vēlāk bildes ceļi vairs nav izsekojami. Pusaudzis meklē uzmanību, aizsūta intīmu bildi draudzenei, bet pēc neilga laika bilde jau pārsūtīta visai klasei. Meitene nosūta savu foto internetā iepazītam jaunietim, kurš vēlāk par to pieprasa naudu. Viens neapdomīgs solis bērnam var radīt ļoti lielas ciešanas un ietekmēt visu turpmāko dzīvi, lai gan tas, ļoti iespējams, bija novēršams ar sarunu.

Ja ģimenē par šādām tēmām runāts netiek vai jaunietis nedzīvo ģimenē, vardarbības prevencē aktualizējas skolotāja loma, taču izglītības satura standarti maz pievēršas jautājumiem par drošību virtuālajā vidē un attiecībās ar vienaudžiem. Tā kā bērni un jaunieši savu virtuālo dzīvi no pieaugušajiem cenšas slēpt, skolotājiem nav viegli to pamanīt. Viss atkarīgs tikai no paša pedagoga iniciatīvas – vēlmes iet līdzi laikam, meklēt informāciju par bērniem aktuālām problēmām un nevairīties runāt arī par neērtām tēmām, tai skaitā stāstot par mūsdienu tehnoloģiju radītajiem riskiem, uzskata Agnese Sladzevska.

Esam novērojuši, ka skolotājs var darīt ļoti daudz. Var laikus skaidrot bērniem gan savu bilžu sūtīšanas riskus, gan arī atbildību (tai skaitā Krimināllikuma priekšā) par vienaudžu bilžu izplatīšanu. Pamanot, ka skolā tiek izplatīts pazemojošs bērna vai pusaudža foto, skolotājs var sniegt upurim savu psiholoģisko atbalstu un arī palīdzēt praktiski. Ja bērns vērsies pie skolotāja pēc palīdzības, nepieciešams rīkoties - saglabāt pierādījumus par to, kur bilde ir nonākusi, sazināties ar “Drošāka interneta centru” drossinternets.lv bilžu izņemšanai no interneta un iesaistīt policiju draudu vai šantāžas gadījumā. Protams, ļoti svarīga arī vecāku iesaiste un viņu atbalsts bērnam. Arī turpmāk bērnam visdrīzāk nepieciešama papildu uzmanība: viņš var izjust kaunu, bailes, justies pazemots, bezpalīdzīgs, nomākts. Dažkārt, šķetinot sekstinga bildes rašanās iemeslus, atklājies stāsts par cita veida vardarbību pret bērnu, ko pamanījuši vērīgi pedagogi.

Rīkojot skolotāju apmācības par pusaudžu sekstinga problēmu, ar gandarījumu skatījāmies uz skolotājiem, kuri interesējas par bērniem aktuāliem jautājumiem. Viņi ir gatavi iesaistīties un uzņemties atbildību, darot savu darbu no sirds. Patiešām – ne jau tikai bērni meklē informāciju tīmeklī, bet arī skolotāji aktīvi meklē papildu informāciju un izmanto to klasēs, runājot ar bērniem par personisko drošību. Tas iedrošina: ja skolotājam patiesi rūp bērns, tad palīdzēt viņam netraucēs nedz pārprasta tikumība, nedz izglītības sistēmas nepilnības.

Skolotājs ir ļoti svarīgs cilvēks bērna dzīvē. Viņš var iedvesmot profesijas izvēlē, ar savu piemēru nodot bērniem būtiskas vērtības, runāt par svarīgo bērna pasaulē un lielajā dzīvē. Viņš var iet līdzi laikam, saglabāt vērību un palīdzēt.