PIESLĒDZIES E-KLASEI

Sestdiena, 2024. gada 12. oktobris

Kira, Valfrīds

9472.jpeg
Foto: dolgachov / 123RF
Llielākā daļa Eiropas valstu turpina saskarties ar zemu skolēnu ieinteresētību dabaszinātņu, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas jomās.

Turklāt gan matemātikā, gan dabaszinātnēs skolēnu sniegums Latvijā  ir zem Eiropas noteiktās 15% atzīmes, liecina "European Schoolnet" un projekta „Scientix” ziņojums "Centieni veicināt skolēnu interesi turpināt studijas un karjeru dabaszinātņu, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas jomās".*

Lai veicinātu skolēnu interesi par karjeru informācijas tehnoloģiju jomā un uzsāktu agrīnāku Datorikas apguvi ar papildu jaunām prasmēm, daļa Latvijas vispārizglītojošo skolu 1., 4. un 7. klašu skolēni apgūst jaunu mācību programmu Datorika. Pirmā pusgada programmas aprobācijas rezultāti rāda, ka bērniem ne tikai rodas interese un izpratne par tehnoloģijām, bet arī uzlabojas sekmes citos mācību priekšmetos.

Viena no pilotprogrammā iesaistītajām skolām ir Užavas pamatskola, kurā Datoriku apgūst 1.-4. klašu skolēni. "Pateicoties pilotprojektam, skolā bērniem mācu Datoriku, kas aptver vairākas jomas – datorikas pamatus, algoritmu veidošanu, programmēšanu, attēlu un videomateriālu apstrādi. Tas izteikti attīstīta loģisko domāšanu, un bērni daudz veiksmīgāk risina arī teksta uzdevumus matemātikā. Datorika ļauj skolēniem aptvert, kas informāciju tehnoloģiju jomā notiks tuvākajā nākotnē, turklāt arī darba tirgū noderēs programmēšanā iegūtās zināšanas. Datorklasē redzu, ka sākumskolas vecuma bērni prasmīgi izmanto datora piedāvātās iespējas, piemēram, apstrādājot fotoattēlus. Tehnoloģijas attīstās, taču Informātikas priekšmets šobrīd atpaliek par vairākiem gadiem. Uzskatu, ka mūsdienu bērniem Datorikas priekšmets ir nepieciešams, jo mazākajās klasēs skolēni ir drošāki un nebaidās veikt dažādas darbības programmēšanā un veiksmīgāk apgūst pirmās iemaņas. Datorikā ietilpst arī robotika, un tas ir aizraujoši - veidot savus robotiņus, ieprogrammējot tos tā, lai tie varētu veikt dažādas darbības," stāsta skolotāja Santa Broša.

Datorikas mācību metodisko nodrošinājumu izstrādāja praktizējošo Latvijas informātikas skolotāju izveidota darba grupa, ko finansēja viens no vadošajiem IT uzņēmumiem Accenture atbilstoši Valsts izglītības satura centra darba grupas izstrādātajiem Datorikas mācību programmu paraugiem. Vairāk nekā 90 stundu Datorikas mācību metodiskā nodrošinājuma komplekti un instrukcijas skolotājiem pieejami izglītības portālā Startit.lv, kas ir pirmā programmēšanas apguves platforma vispārizglītojošām skolām. Tāpat šajā platformā pieejamas vairāk nekā 50 video lekcijas un uzdevumi programmēšanas apguvei.

Paredzot iespējami agrīnāku digitālās kompetences attīstību skolēniem, mācību programmas Datorika aprobācijai 2015./2016. mācību gadā pieteicās 157 Latvijas skolas. Šobrīd aprobācija notiek 154 skolās, taču pusgada laikā mācību programmas apguvei pievienojušās vēl 150 Latvijas skolas. Pilotprojekta mērķis ir Datorikas mācību saturu visās skolās ieviest pakāpeniski, sākot ar 2018./2019. mācību gadu. Valsts izglītības satura centrs apstiprina, ka aprobācijas īstenošana pirmajā pusgadā noritējusi sekmīgi, ko apliecina atsevišķu stundu vērojumi dažādās klašu grupās un apkopotie statistikas dati, kas tapuši, aprobācijā iesaistītajām skolām, gatavojot atbildes uz jautājumiem pēc katras Datorikas mācību stundas. Datorikas mācību programmu portālā Startit.lv visvairāk izmanto 7.klases skolēni, kas ir 9% no visiem Latvijas 7.klases skolēniem, savukārt 4.klases skolēni ir 4%.

“Datorikas nozare šodien ir viena no tām nozarēm, kurā trūkst darbaspēka, un ir viena no perspektīvākajām attīstības nozarēm, kuru skolēni varētu izvēlēties kā savu nākamo profesiju. Otrkārt, datorikas prasme, tāpat kā valodas vai matemātikas prasmes, ir viena no 21.gadsimta pamatprasmēm, kas nepieciešamas ikvienam neatkarīgi no tā, kādu profesiju viņš izvēlēsies. Tālab skolā ir jāapgūst ne tikai datora lietotprasmes, bet arī jāiemācās veidot savus algoritmus un programmas programmvadāmajām ierīcēm, tā ir normāla šodienas dzīves sastāvdaļa, ne vien prast lietot attiecīgās ierīces, bet arī pašam tās ieprogrammēt, padarot savu dzīvi ērtāku un pilnvērtīgāku”, aicina Valsts izglītības satura centra vecākais referents informātikas jautājumos Viesturs Vēzis.

*"European Schoolnet" un projekta „Scientix” ziņojums "Centieni veicināt skolēnu interesi turpināt studijas un karjeru dabaszinātņu, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas jomā" (Efforts to Increase Students’ Interest in Pursuing Science, Technology, Engineering and Mathematics Studies and Careers).