Saeima vakar, 31.oktobrī, pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja grozījumus Izglītības likumā, kas paredz iespēju darba devējam nekavējoties izbeigt darba tiesiskās attiecības ar izglītības iestādes vadītāju vai pedagogu, ja tiek konstatēts, ka persona nav lojāla Latvijai un tās Satversmei vai arī izglītojamam mācību procesā tiek veidota nepareiza attieksme pret sevi, citiem, darbu, dabu, kultūru, sabiedrību un valsti.
Deputāti konceptuāli atbalsta Izglītības likuma grozījumus
Likumprojektu atbalstīja 55 deputāti, pret bija 32 parlamentārieši, bet viens balsojumā atturējās.
Saeimā politiķiem ir dažādi viedokļi par šo ieceri - gan kritiski, gan atbalstoši. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele iepriekš bija izteikusies, ka šo ieceri varētu neskatīt kopā ar valsts budžetu un saistītajiem likumprojektiem.
Likumprojekts izstrādāts, lai pēc iespējas novērstu riskus valsts un sabiedriskajām interesēm, demokrātijai, drošībai un attīstībai, kas varētu rasties izglītības iestādes vadītāja vai pedagoga prettiesiskas darbības dēļ, proti, lai novērstu to, ka izglītības iestādē strādā tās vadītājs vai pedagogs, kas ir nelojāls Latvijai un tās Satversmei, kā arī ierobežotu neracionālu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.
Likumprojekta mērķi iepriekš minētā kontekstā ir nodrošināt tādas personas darbību, kura spēj pilnvērtīgi un kvalitatīvi mācīt, audzināt, strādāt ar izglītojamajiem, pilnībā nodrošinot viņiem iespēju attīstīt savu garīgo un fizisko potenciālu un iegūt kvalitatīvu izglītību, samērīgi izglītojamo tiesību un interešu aizsardzības nolūkā ietekmēt izglītības iestāžu vadītāju un pedagogu nodarbināšanu un nodrošināt tiesību normām atbilstošu izglītības iestāžu vadītāju un pedagogu nodarbināšanu, pēc iespējas novēršot kaitējuma risku izglītojamo interesēm, kā arī valsts drošības interesēm.
Patlaban Izglītības likums paredz Ministru kabinetam noteikt kārtību un kritērijus valsts un pašvaldību izglītības iestāžu (izņemot augstskolas un koledžas) vadītāju profesionālās darbības novērtēšanai, ko veic Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD). Vienlaikus normatīvais regulējums pašreiz neparedz tiesības tieši ietekmēt izglītības iestādes vadītāja vai pedagoga darbību, ja tā vērtējama kā prettiesiska un nelojāla Latvijai un tās Satversmei vai arī pedagogs nepilda Izglītības likumā noteiktos pienākumus, veidojot nepareizu izglītojamā attieksmi pret sevi, citiem, darbu, dabu, kultūru, sabiedrību un valsti.
IZM norāda, ka tādējādi var tikt ietekmētas valsts un sabiedriskās intereses, radīts risks demokrātijai, drošībai un attīstībai nākotnē, kā arī īstenots valsts izglītības standartam neatbilstošs izglītības process, ietekmēta izglītības kvalitāte, tiesiskums un valsts izglītības standartos noteiktā izpilde. Tā rezultātā neracionāli var tikt izlietoti arī valsts budžeta finanšu līdzekļi izglītības jomā, tostarp pedagogu darba samaksas finansēšana, informē aģentūra LETA.
Latvijas izglītības iestāžu akreditācijas prakse liecina, ka saistībā ar iestādes darba organizāciju, vadību un kvalitātes nodrošināšanu nepietiekams vērtējums periodā no 2011.gada līdz 2016.gada 1.septembrim ir bijis 32 profesionālās izglītības iestādēm un 19 vispārējās izglītības iestādēm. Savukārt IKVD Uzraudzības departaments pēdējo piecu gadu laikā vidēji gadā saņēma ne vairāk kā desmit iesniegumus, kuru saturs varētu būt saistīts ar likumprojektā ietvertajiem jautājumiem.
Grozījumi Izglītības likumā arī paredz pedagoga profesionālās darbības kvalitātes pakāpju skaitu samazināt līdz trim.