PIESLĒDZIES E-KLASEI

Ceturtdiena, 2024. gada 25. aprīlis

Bārbala, Līksma

9710.jpeg
Foto: Saeima.lv
Saeimas deputāts Igors Pimenovs rosinājis Izglītības likumā noteikt garantijas izglītībai Latvijas mazākumtautību valodās.

Pēc deputāta domām, tas būtu nepieciešams, ja pieprasījums izglītības gūšanai mazākumtautības valodā ir pausts pietiekami pārliecinoši, informē ziņu aģentūru LETA.

Deputāts rosina pieprasījuma pietiekamības kritērijus noteikt Ministru kabineta noteikumos. Politiķis uzsver, ka šis priekšlikums balstās uz Latvijas parakstītas un ratificētas Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību noteikumiem.

Deputāts pauž, ka pašreiz spēkā esošais likums nodrošina izglītības gūšanu tikai valsts valodā, bet apmācības citā valodā pieļauj, ja skolā tiek īstenota mazākumtautību izglītības programma. Pamatizglītība un vidējā izglītība tiek īstenotā galvenokārt pašvaldību izglītības iestādēs. Ikviena pašvaldība pēc saviem ieskatiem lemj, vai bērni no mazākumtautību ģimenēm ir apmācāmi dzimtajā valodā, norāda "Saskaņas" pārstāvji.

"Priekšlikuma mērķis ir garantēt, ka turpmāk vecāku taisnīgās un demokrātiskās prasības tiktu ievērotas, bet Latvija izpilda savas starptautiskās saistības," pauž I.Pimenovs.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā plānots skatīt šo priekšlikumu sēdē 30.martā.

Politiķis norāda, ka pēdējās tautas skaitīšanas dati liecina - latviešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā valstī bija 62,1% 2011.gadā. Krievu tautības iedzīvotāju īpatsvars bija 26,9%, baltkrievu - 3,3%, ukraiņu - 2,2 %, poļu - 2,1 %, lietuviešu - 1,2 %, citu tautību iedzīvotāju īpatsvars - 2,2 %. Savukārt mājās pārsvarā lietotā valoda bija latviešu valoda, ko lietoja 62,1% iedzīvotāju, krievu valodā runāja 37,2% iedzīvotāju, bet 0,7% iedzīvotāju mājās runāja citās valodās.