Lielākā Latvijas pētniecības problēma – "krimināli zems finansējums", atzina izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, vēsta laikraksts Neatkarīgā Rīta Avīze.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) skaidro, ka pētījums, kas tapa sadarbībā ar Ziemeļvalstu Ministru padomes sekretariātu, bijis vajadzīgs, "lai objektīvi izanalizētu Latvijas zinātnes situāciju Eiropas Savienības kontekstā". Līdz šim šāda līmeņa pētījums veikts vairāk nekā pirms 20 gadiem, tāpēc darbs vairs neesot bijis atliekams. 

Topa augšā izvirzījies Latvijas Organiskās sintēzes institūts, kurš vienīgais no visiem kopsummā saņēmis augstāko atzīmi – piecas balles, pārējiem 14 – tas ir četrinieks. V. Dombrovskis priecājās, ka tas nav vienīgais spēcīgais spēlētājs, un ar to sarakstu varot iepazīties visi. Pārējo rezultāti gan pašlaik izplatīti tikai pašiem institūtiem – sabiedrību par tiem informēs jau piektdien. Ministrs piebilda, ka bez minētajiem teicamniekiem 33 institūcijas saņēmušas trīs balles, kas nozīmējot – spēcīgs vietējais spēlētājs. Tiem ieteikts izvērtēt, vai stiprināt kapacitāti. Divnieks jeb apmierinoša atzīme ielikta 77 institūtiem un augstskolu struktūrvienībām. Gan šai, gan arī iepriekšējai grupai eksperti ieteikuši izskatīt iespēju "tematiski apvienoties". Savukārt 22 iestādes nonākušas melnajā sarakstā, un tās rekomendēts slēgt.

Eksperti arī secinājuši, ka Latvijas pētniecības kvalitātes, vadības un infrastruktūras līmenis nav vērtējams kā apmierinošs, lai gan pastāv atsevišķas augsta līmeņa institūcijas. Kā vismazāk attīstītais sektors minētas sociālās zinātnes, kam par iemeslu esot tas, ka tās veidojušās 20 gadu laikā. Vērtētāji arī atklājuši jau zināmo zinātnes sektora Ahilleja papēdi – akūtu finanšu līdzekļu trūkumu, akcentējot, ka bez būtiskām investīcijām pētniecībā un augstākajā izglītībā nebūs iespējams veidot un uzturēt mūsdienīgu ekonomiku.