PIESLĒDZIES E-KLASEI

Pirmdiena, 2024. gada 22. jūlijs

Marija, Marika, Marina

11320.jpeg
Foto: stockbroker / 123RF
Būtiska problēma pieaugušo izglītības sistēmas attīstībai ir vājais piedāvājums un zemais pieprasījums, informē Ekonomikas ministrija.

Ministru kabineta š.g. 21.marta sēdē izskatīts Ekonomikas ministrijas sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Labklājības ministriju izstrādātais informatīvais ziņojums "Par Nodarbinātības padomes ietvaros identificēto pasākumu kopumu un to izpildes termiņiem", apstiprinot Nodarbinātības padomes priekšlikumus veicamajiem pasākumiem un izmaiņām normatīvajā regulējumā, kas motivēs profesionālās izglītības iestādes, darba devējus un iedzīvotājus iesaistei pieaugušo izglītībā.

Patlaban Latvijā ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā pieaugušo iedzīvotāju dalībai izglītības aktivitātēs, un būtiska problēma pieaugušo izglītības sistēmas attīstībai ir vājais piedāvājums un zemais pieprasījums.

Nodarbinātības padome kā galveno uzdevumu izvirzījusi ilgtspējīgas un visaptverošas pieaugušo izglītības sistēmas izveidošanu, jo tā salīdzinoši īsākā laikā mazinātu disproporcijas darba tirgū un spētu ātri pielāgoties pārmaiņām tirgū. 21. gadsimtā, straujo zinātnes un tehnikas sasniegumu un augsto tehnoloģiju laikmetā, zināšanas un prasmes noveco arvien ātrāk. Iedzīvotājiem nepieciešams tās pastāvīgi pilnveidot un uzlabot, kā arī apgūt jaunas zināšanas un prasmes, lai spētu konkurēt darba tirgū.

Pieaugušo izglītības sistēmas attīstībai būtiska loma ir profesionālās izglītības iestādēm, kuras palīdzēs strādājošajiem apgūt jaunas profesionālās prasmes un zināšanas. Lai tās attīstītu kā aktīvus izglītības tirgus dalībniekus un stimulētu sadarbību ar privāto sektoru, paredzēts pārskatīt profesionālās izglītības iestāžu finansēšanas kārtību, kā arī meklēt iespējas elastīgi veidot to pakalpojumu cenrāžus.

Tāpat arī uzdots izvērtēt iespēju atvieglot pasniedzēju slodžu regulējumu, rast iespēju organizēt mācību darbu 12 mēnešus gadā, vienkāršot privātajam sektoram paredzēto valsts profesionālās izglītības iestāžu izglītības programmu saskaņošanu, izstrādāt kritērijus pieaugušo izglītības īstenotājiem, pieaugušo izglītības programmu un infrastruktūras kvalitātei, kā arī sagatavot priekšlikumus absolventu ekonomiskās aktivitātes un nodarbinātības monitoringam. Ekonomikas ministrija turpinās darbu pie detalizētas analīzes par nepieciešamo darbaspēku un prasmēm būvniecības, informācijas tehnoloģiju un komunikāciju, kokapstrādes u.c. nozarēs.

Vienlaikus arī paredzēts Valsts kancelejai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un sociālajiem partneriem ES struktūrfondu pasākuma "Sociālā dialoga attīstība labāka tiesiska regulējuma izstrādē uzņēmējdarbības atbalsta jomā" ietvaros nodrošināt, lai pasākumi nodarbināto profesionālās pilnveides sistēmas attīstībai tiktu ietverti izstrādājamos nozaru koplīgumos.

Nākamajās Nodarbinātības padomes sēdēs šogad plānots turpināt darbu jau uzsāktajos virzienos, padziļināti vērtējot efektīva un ilgtspējīga skolu tīkla veidošanu, profesionālās izglītības prestiža paaugstināšanu, darbaspēka vajadzības nozarēs, sabiedrības un darbaspēka novecošanās ietekmi uz darba tirgu un citus jautājumus.

Kā zināms, Nodarbinātības padome trīs ministru (ekonomikas, izglītības un zinātnes un labklājības) sastāvā izveidota 2016. gadā, lai saskaņotu starpresoru sadarbību darba tirgus reformu plānošanā, ieviešanā un uzraudzībā. Padome vienojās prioritārajos pārkārtojumos ietvert:

  • pieaugušo izglītības sistēmas izveidošanu,
  • modernu un kvalitatīvu vispārējo izglītību,
  • studējošo skaita pieaugumu STEM virzienos,
  • darba devēju aktīvāku iesaisti izglītības piedāvājuma veidošanā,
  • jauniešu prasmju un nodarbinātības uzlabošanu.