PIESLĒDZIES E-KLASEI

Sestdiena, 2025. gada 10. maijs

Maija, Paija

9030.jpeg
Foto: stylephotographs / 123RF
Skolās sācies eksāmenu laiks, taču ne visi skolēni valsts pārbaudījumus kārto – daudzi tiek no tiem atbrīvoti.

Ārsti atzīst, ka skolēni kļūst arvien slimīgāki. Iespēju saņemt atbrīvojumus no valsts pārbaudes darbiem biežāk izmanto devītklasnieki, jo vidusskolēniem svarīgs ir centralizēto eksāmenu sertifikāts, vēsta laikraksts Diena.

Ik gadu pie apliecībām un atestātiem, ieskaites un eksāmenus nekārtojot, tiek pāris tūkstoši skolēnu. Ministru Kabinets (MK) noteicis četrus iemeslus, kas dod tiesības nekārtot eksāmenus. Divi no tiem attiecas gan uz 9., gan 12. klases audzēkņiem: ģimenes ārsta atzinums vai dalība starptautiskās sporta sacensībās vai sporta nometnē ārzemēs. Pārbaudījumus var nekārtot arī devītklasnieki ar garīgās attīstības traucējumiem, savukārt ārzemju diplomātu bērni var saņemt atbrīvojumu no latviešu valodas pārbaudījuma.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati rāda, ka ik gadu apmēram 70% atbrīvojumu ir veselības stāvokļa dēļ. MK noteikumos uzskaitītas 242 diagnozes, ko ģimenes ārsts var ierakstīt atzinumā, lai atbrīvotu skolēnu no valsts pārbaudījumiem. Līdzās katrai slimībai norādīti arī atbrīvojuma derīguma ilgumi – no mēneša, piemēram, garā klepus vai vējbaku gadījumā, līdz garākam termiņam, ko ārsts nosaka individuāli.

Līdz 1. aprīlim skolu direktoriem IZM bija jāiesniedz dati par skolēniem, kuri atbrīvojami no valsts pārbaudījumiem. Piemēram, iepriekšējā mācību gadā no eksāmeniem tika atbrīvoti 1555 jeb gandrīz 10% 9. klases skolēnu un tikai 387 jeb 3% vidusskolas beidzēju. Tomēr abās klašu grupās atbrīvojumu skaitam ir tendence katru gadu samazināties. Piemēram, 2004./2005. mācību gadā eksāmenus attaisnoti nekārtoja 15% vidusskolas beidzēju, bet 2009./2010. gadā – tikai 2%.

Nemainīgs ir cits lielums – ik gadu no pārbaudījumiem atbrīvoto pamatskolnieku ir procentuāli vairāk nekā 12. klases audzēkņu. Iemesls ir vērtējumu nepieciešamība – 9. klašu absolventus vidusskolās vai profesionālajās mācību iestādēs uzņem, pamatojoties uz mācību priekšmetu gala vērtējumiem, nevis valsts pārbaudījumu rezultātiem. Savukārt atslēga uz studijām vairumā augstskolu ir centralizēto eksāmenu sertifikāti. Tāpēc vidusskolēni bieži vien neizmanto iespēju eksāmenus nekārtot.