PIESLĒDZIES E-KLASEI

Ceturtdiena, 2024. gada 10. oktobris

Arvīds, Arvis, Druvis

8433.jpeg
Foto: Toms Grīnbergs, Latvijas Universitātes Preses centrs.
Izpratni par tikumību nosaka sabiedrības kopējais viedoklis, un tikumības jēdziens, ja tas tiks iekļauts Izglītības likumā, varētu palikt tikai "uz papīra".

Jēdziens "tikumība" normatīvajos aktos Latvijā ir lietots diezgan bieži, taču tā jēgu precīzi nosaka tiesību normas piemērotāji. Proti, likumdevējs šo normu ir ierakstījis likumā, taču novērtējums, kas ir vai nav atbilstošs morāles, ētikas normām, likumā nav rakstīts un to izvērtē tie, kas normu piemēro, piemēram, tiesneši. Tādējādi šajā gadījumā to, vai kādi mācību līdzekļi atbilst tikumības normām, būtu jāvērtē skolotājiem, tā portālam Delfi atzina konstitucionālo tiesību eksperts Jānis Pleps.

"Šī jēdziena saturu noteiks, piemēram, skola, tiesneši," skaidroja J. Pleps.

Kā lielāko normas problēmu un iespējamu pārsteigumu pašiem priekšlikumu autoriem J. Pleps minēja to, ka tikumība nav šauri definēts jēdziens, proti, tā nav šauras iedzīvotāju grupas izpratne par to, kas ir tikumisks. "Tā ir sabiedrības kopēja izpratne par to, kas ir tikumiski, tas, ko sabiedrības vairākums uzskata par pareizu," atzina J. Pleps.

Diskusijas, kas radušās par priekšlikumiem Izglītības likuma grozījumiem, ļauj pozicionēties ekstremālāko viedokļu paudējiem no abām pusēm - gan ļoti konservatīvajiem, gan labējiem, bet, normu piemērojot, referencei būtu jābūt pa vidu, pauda eksperts. "Būtu jāatrod vidējais noskaņojums," sacīja J. Pleps. "Nebūtu pieļaujams, ka atbalstu gūst izteikti radikālie viedokļi," sacīja J. Pleps, paužot pārliecību, ka norma izstrādāta politisku mērķu vārdā un, visticamāk, paliks "uz papīra". "Pēc savām izjūtām es nevarētu teikt, ka pašlaik skolās māca kaut ko netikumisku," viņš piebilda.