Vienota izpratne par sešgadniekiem nepieciešamajām prasmēm, kas pašlaik trūkst pedagogu vidū, varētu izzust dažu tuvāko gadu laikā, pauž Izglītības un zinātnes (IZM) ministrijas pārstāve Jautrīte Glaudiņa. Viņa uzskata, ka pērn aizsāktie pedagogu tālākizglītības kursi par sešgadnieku integrēto mācību programmu, kurā ir definētas konkrētas apgūstamās prasmes, spēs nodrošināt pirmsskolas un sākumskolas mācību satura pēctecību.

Laikraksts Diena, aptaujājot pedagogus, atklāja, ka viņu interpretācija par sešgadniekam nepieciešamajām prasmēm atšķiras ne tikai sākumskolas un pirmsskolas, bet pat vienā izglītības iestādē strādājošu pedagogu starpā. Vislielākās atšķirības iezīmējās jautājumā par lasītprasmi – daļa aptaujāto norādīja, ka bērnam ir jālasa vidēji līdz 30 vārdiem minūtē, savukārt citi sašutumā attrauca, ka skaitīt izlasītos vārdus nedrīkst vispār. Valsts izglītības satura centra (VISC) pirmsskolas un sākumskolas vecākā referente Agrita Miesniece to skaidroja ar pedagogu gauso integrētās sešgadnieku apmācības programmas izmantošanu, kurā nepieciešamās prasmes ir skaidri definētas.

„Tikko ir beidzies aprobācijas process. Baidos, ka pedagogi vēl nav iepazinušies ar šo programmu,” par rudenī skolotāju rokās nodoto programmu, kuras izmantošana gan paliek viņu brīvā izvēlē, saka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vispārējās izglītības speciāliste Baiba Bašķere. Skolotāju pārstāve, tāpat kā IZM, prognozē, ka problēma varētu mazināties tuvāko gadu laikā, kad vairākums pedagogu būs izgājuši sešgadnieku integrētās mācību programmas kursus.

VISC organizētie kursi, ko finansē no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem, tiks īstenoti līdz 2014. gadam. Līdz šim tos pabeiguši 195 pedagogi, pieteikušies ir vēl 1034 dalībnieki, kas ir aptuveni desmitā daļa no visiem pirmsskolas skolotājiem Latvijā. „Viņiem vajadzētu tā kā bērniem redzēt, apskatīties. Viena daļa, kura ir redzējusi, kā tas notiek, arī sāk to un dara,” par sešgadnieku programmas izmantošanu saka J. Glaudiņa.