“Rudeņos reizēm ir tie valdzinošie brīži, kad pērnā gada kursanti atnāk pie manis nu jau kā studenti un saka paldies par sagatavošanu vidusskolas eksāmeniem. Labs starts tajos viņiem ļāvis spert pirmo soli ceļā uz savu sapni – studijām veselības aprūpē vai medicīnā,” stāsta bioloģijas skolotāja Līga Neimane, kura ar RSU sagatavošanas kursiem saistīta jau vairāk nekā 20 gadu. Uzņemties šo darbu papildus ikdienas pienākumiem Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolā viņu motivē jauniešu atsauksmes. Kāds beidzot sapratis sarežģītākās tēmas, kas klasē nav izprastas, cits veiksmīgāk startējis valsts olimpiādē, bet lielais mērķis visiem ir viens – iestāties savā sapņu studiju programmā.

Nezaudēt eksāmenā punktu

Lielākoties starp kursantiem ir 12. klašu skolēni, gadās arī pa kādam jaunietim no 11. klases, bet pēdējos gados parādījusies arī cita veida auditorija. Tie ir cilvēki, kam viena augstākā izglītība jau ir, taču nu radusies apjausma, ka ejams cits karjeras ceļš, kura uzsākšanas ieejas biļete ir centralizēto eksāmenu rezultāti. Gatavoties tiem var dažādi – sākot no mērķtiecīga individuālā darba līdz privātstundām, taču sagatavošanas kursu lielais trumpis ir tas, ka šeit docē pedagogi, kuri ik gadus ne vien gatavo eksaminējamos, bet arī labo eksāmenu rezultātus. “Tas nozīmē, ka te mācībspēki papildus priekšmetam māca arī domāšanas veidu – analizēt, domāt kritiski un parādīt savas zināšanas vidusskolas eksāmenos stratēģiski visgudrākajā veidā, lai muļķīgā kārtā nezaudētu nevienu punktu,” saka Līga.

Līdzīgi kā vidusskolēniem mērķētā RSU Jauno mediķu akadēmija, kas norisinās paralēli sagatavošanas kursiem, un ar tiem ir savienojama, arī kursi daļēji strādā kā siets tiem jauniešiem, kuri savai nākotnei veselības aprūpē un medicīnā pieiet nenopietni. To novērojusi ķīmijas skolotāja Laura Fjodorova, kuras ikdiena paiet Inženierzinātņu vidusskolā, strādājot ar augsti motivētiem vidusskolēniem. “Jau pēc pirmajām sagatavošanas kursu nodarbībām ikvienam ir daudz skaidrāka apjausma, kāds darbs jāiegulda ceļā uz ārsta, fizioterapeita vai uztura speciālista profesiju. Ir, kas saprot, ka tas nebūs viņiem, un ir labi, ka šāda apjausma nāk 11. vai 12. klases sākumā. Tas dod vēl iespēju pārorientēties,” stāsta pasniedzēja. “Taču ar tiem, kas izlēmuši cītīgi strādāt mērķa labā, mums iet jautri. Mēģinu mācīt ķīmiju ar humoru, un laikam jau izdodas, jo jaunieši nereti saka, ka es varētu strādāt par stand-up komiķi,” smejas Laura. 

Stresa savaldīšana

Atšķirībā no Līgas un Lauras, angļu valodas docētāja Daiga Tetere RSU strādā ne tikai ar topošajiem, bet arī esošajiem studentiem. Jau divas desmitgades viņa skolojusi vietējos studentus angļu valodā un ārvalstu studentus – latviešu valodā. “Vidusskolēni un studenti ir divas dažādas auditorijas un, lai arī visiem mācu valodu, katrai no šīm grupām pieeja ir cita. Sagatavošanas kursos lielākais akcents ir uz domāšanas rāmja apguvi,” stāsta Daiga, apstiprinot kolēģu teikto. “Mēs dzenam iekšā principus, kas bieži sastopami centralizētajos eksāmenos, un uz kuriem kursu noslēgumā jaunietis jau iemācījies gluži reflektori reaģēt. Ka important vietā lietots crucial dos vienu papildus punktu, tāpat kā saliktā laika lietošana dziļas domas sākumā.” Mēnešiem strādājot ar iepriekšējo gadu eksāmeniem, kursanti arī iemācās labāk tikt galā ar stresu, kas lielākā vai mazākā mērā neizbēgami sagaidīs valsts pārbaudījuma dienā. Gluži kā senajā teicienā – grūti mācībās, viegli kaujā. “Auditorijā trenējamies tik ilgi, līdz brīdī, kad vajag parādīt savas zināšanas, mūsu kursanti to var pēc iespējas labāk,” tā Daiga.