PIESLĒDZIES E-KLASEI

Sestdiena, 2024. gada 25. maijs

Anšlavs, Junora

8608.jpeg
Foto: wavebreakmediamicro / 123RF
Ekonomikas ministrija (EM) prognozē, ka līdz 2020.gadam Latvijā humanitāro un sociālo zinātņu jomā radīsies 20 000 speciālistu pārpalikums.

Tā teikts Labklājības ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par darba tirgus īstermiņa prognozēm šim gadam, informē ziņu aģentūra LETA.

Savukārt līdz 2020.gadam varētu rasties arī 20 000 liels iztrūkums pēc informācijas un komunikāciju tehnoloģiju, dabaszinātņu un inženierzinātņu speciālistiem.

Tāpat iztrūkums radīsies pēc darbaspēka ar vidējo profesionālo izglītību. Kā teikts ziņojumā, pēdējo desmit gadu laikā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits ar vidējo profesionālo izglītību sarucis par piektdaļu un līdzīgos tempos samazinājums būs vērojams arī turpmāk.

Kā vēl vienu darba tirgus disproporciju EM iezīmē jauniešu īpatsvaru, kuri nonāk darba tirgū bez konkrētas specialitātes un prasmēm. Aptuveni 30% no vispārējo vidējo izglītību beigušiem neturpina mācības augstākā izglītības līmenī, savukārt pieprasījums pēc šāda darbaspēka samazinās.

Tāpat EM norāda, ka Latvijā pastāv liels mazkvalificētā darbaspēka īpatsvars. 2013.gadā aptuveni 10% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem bija pamatizglītība vai zemāks izglītības līmenis, turklāt EM neprognozē, ka tuvākā nākotnē to īpatsvars varētu samazināties.

Kā teikts ziņojumā, lai nākotnē mazinātu iespējamās darba tirgus disproporcijas, problēmas jārisina kompleksi.

Piemēram, ir grūti palielināt studējošo skaitu dabas zinātnēs un inženierzinātnēs, ja jau pamatizglītībā un vidējā izglītībā skolēniem ir vājas zināšanas un maza interese par eksaktajiem mācību priekšmetiem.

Tāpat EM vērš uzmanību, ka iespējamie risinājumi augstākajā izglītībā, vidējā, vidējā profesionālajā izglītībā un pamatizglītībā jūtamu ietekmi dos ilgtermiņā. Izmaiņas formālā izglītībā atstāj relatīvi mazu ietekmi uz vidēja termiņa problēmām.

Tāpēc darba tirgus disproporciju mazināšanai nozīmīga loma ir profesionālās izglītības kvalitātes uzlabošanai un efektīvai pieaugušo apmācību tālākizglītības sistēmai.

Pieaugušo tālākizglītības sistēmas uzlabojumi ir vienlīdz svarīgi bezdarbniekiem un nodarbinātiem visu profesionālo kvalifikāciju pārstāvjiem - kā vienkāršo, tā arī augsti kvalificēto profesiju, teikts ziņojumā.

Ziņojumā arī secināts, ka bez augstskolu iesaistīšanas šajā sistēmā nākotnē var veidoties papildu darbaspēka piedāvājuma disproporcijas, jo diploms par noteiktu kvalifikāciju var neatbilst mainīgam prasmju un profesiju kvalitātes pieprasījumam.