PIESLĒDZIES E-KLASEI

Otrdiena, 2024. gada 19. marts

Jāzeps

6429.jpeg
Foto: sportgraphic / 123RF
Saeimas Sporta apakškomisijā, apspriežot iecerēto kompetenču pieejā balstītu mācību saturu sportā, šodien iezīmējās uzskatu atšķirības par tās īstenošanu.

Valsts izglītības satura centra (VISC) īstenotā projekta "Kompetenču pieeja mācību satura" Veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomas satura izstrādes vecākā eksperte Inese Bautre pastāstīja, ka 2019.gadā jauno mācību saturu paredzēts pasniegt sešus gadus veciem bērniem un pakāpeniski līdz 2022.gadam ieviest arī līdz vidusskolas līmenim ieskaitot.

Programma cita starpā paredz sešu sporta spēļu apguvi, tajā skaitā futbolu, volejbolu un basketbolu ar konkrētiem sasniedzamajiem rezultātiem, beidzot 9.klasi. Tāpat skolēniem būs jāparāda savas prasmes vieglatlētikā un vingrošanā.

Paredzēts atbalstīt dažādas jauniešiem tuvākas sportiskās aktivitātes, tajā skaitā pārvietošanos ar skrituļslidām un vai skrejdēli. Piemēram, kopā ar Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju tiek veidoti mācību materiāli ar sagatavošanās vingrinājumiem no 1. līdz 3.klasei. Līdzīgi tikšot atbalstīta skolēnu nodarbošanās ar slidošanu vai slēpošanu, norādīja I.Bautre. Jaunais saturs ietvertu arī pašaizsardzība un drošības mācību, piemēram, par uzturēšanos ūdenī.

Bez sporta stundām paredzētas arī kustību pauzes stundās, ko skolotāji izmanto jau pašlaik, kā arī zonas skolā un ārpusskolas, kur var nodarboties ar sportu. Kā labu piemēru eksperte minēja arī aktivitāšu starpbrīdi Angļu ģimnāzijā, kur aktivitātes izmanto deju pieeju.

Savukārt Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) valdes locekle Dina Vīksna apakškomisijas sēdē minēja vairākas citas iezīmes, kas raksturojot topošo pieeju un kas rada bažas sporta nozares speciālistos. Viņa informēja, ka LSFP kopsapulcē pieņemts aicinājums, ka nevajadzētu pārsteidzīgi pieņemt attiecīgās vadlīnijas, kamēr nav apzināti visi riski, kā tas var ietekmēt mācību sistēmu.

D.Vīksna skaidroja, ka nav pret jauno standartu, taču, lai kaut ko mainītu, jāizanalizē, kas slikts ir esošajā sistēmā. Jaunajā pieejā paredzētie atvieglotie noteikumi basketbolā, futbolā un volejbolā radot risku, ka var pazust gan iekšējās sacensības skolā, gan starpskolu sacensības.

LSFD valdes locekle arī norādīja, ka, ja pēc izmaiņām būs nepieciešami jauni mācību līdzekļi, tad jautājums, vai ir aprēķināts, kādu ietekmi tas atstās uz pašvaldību budžetiem. D.Vīksna arī norādīja uz sporta nozares pārstāvju satraukumu, jo jaunajā pieejā pastāvot plāni atteikties no sporta teorijas obligātas mācīšanas.

Arī Latvijas Pašvaldības savienības pārstāve norādīja, ka jauno pieeju sportā vēl neesam gatavi ieviest un norādīja, ka nepieciešams parādīt, kāda būs jaunās sistēmas fiskālā ietekme uz pašvaldību un valsts budžetiem, informē aģentūra LETA.

Kritisks par jauno piedāvājumu bija deputāts Varis Krūmiņš, kurš akcentēja, ka jaunā sistēma "sagrauj pilnīgi visu, kas līdz šim veidots", jo bērni vairs neko nemācīsies pēc noteikumiem, bet pavadīs laiku spēlējoties. Izveidošoties situācija, kad gan bērns, gan skolotājs varēšot izvēlēties sporta stundā strādāt vai nē.

Savukārt Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs Jānis Upenieks un Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs norādīja, ka izmaiņas ir nepieciešamas, lai risinātu situāciju ar bērnu slikto fizisko sagatavotību un vairāk ieinteresētu jauniešus nodarboties ar sportu.

Dažbrīd diskusijas apakškomisijas sēdē kļuva arī nedaudz emocionālākas vai saspringtākas.

"Skola2030" mājaslapā norādīts, ko no 2016. līdz 2021.gadam paredzēta pašlaik spēkā esošo mācību satura dokumentu pārskatīšana un pilnveide, atjaunotā mācību satura izstrāde un aprobācija, mācību programmu un mācību materiālu izstrāde.

Tāpat mācību saturs sportā plānots veidot tā, lai skolēns pakāpeniski, sākot no pirmsskolas, apgūtu dažādas pamatkustības un attīstītu savas fiziskās spējas un kādas kustības individuāli viņam ir piemērotākās veselības uzturēšanai. Cita starpā mērķis iemācīt apgūt pamatkustības, rīkoties droši un pārliecinoši, lai skolēns atpazīstu riskus (bīstamību, nedrošu rīcību) un adekvāti un droši rīkotos jebkurā dzīves situācijā.

"Apgūstot daudzveidīgu prasmju spēles un cita veida fiziskās aktivitātes, skolēni mazina riskantas uzvedības izpausmes, sekmē spēju tikt galā ar emocijām, stresu un īsteno veselību veicinošus pasākumus skolā un kopienā, regulārām fiziskajām aktivitātēm kļūstot par ieradumu un vienu no galvenajiem veselību veicinošajiem faktoriem," tādu rezultātu paredzēts sasniegt ar topošo pieeju.

I.Bautre norādīja, ka šajā diskusijā iezīmējas atšķirības starp sporta skolotāju un sporta treneru uzskatiem par sporta stundas prasībām.

Sporta apakškomisijas sēdē diskusija nenoslēdzās un pie vēl paredzēts atgriezties pie sarunas šajā jautājumā.