PIESLĒDZIES E-KLASEI

Ceturtdiena, 2025. gada 20. marts

Irbe, Made

Ikviens solis ir svarīgs, un mūsu šodienas izvēles ir nozīmīgas!
Ikviens solis ir svarīgs, un mūsu šodienas izvēles ir nozīmīgas!
Foto: Pexels

Tu noteikti zini, cik svarīgi ir rūpēties par savu veselību un labklājību, bet vai esi aizdomājies, kādus nospiedumus dabā atstāj mūsu ikdienas izvēles? Tas, kā mēs izturamies pret dabu savā ikdienas dzīvē, nosaka ne tikai mūsu pašu nākotni, bet ietekmēs arī nākamās paaudzes.

Kad runājam par “nenodarīt būtisku kaitējumu videi”, tas nozīmē, ka mēs cenšamies rīkoties tā, lai mūsu darbības neapdraudētu vai nesabojātu dabu un vidi ap mums. Piemēram, mājās tas var būt saistīts ar atkritumu šķirošanu, atkritumu daudzuma samazināšanu, kuru mēs sūtam uz atkritumu poligoniem, un lietota apģērba izvēli. Arī taupot resursus, piemēram, izslēdzot gaismu, kad neesam telpā, vai samazinot ūdens patēriņu, lai taupītu dzeramo ūdeni. Šādi Tu veic vienkāršas un praktiskas darbības, lai aizsargātu dabu un samazinātu kaitējumu, kuru mēs ikdienā netīši nodarām videi.

Apzinoties, kā mūsu ikdienas darbības ietekmē vidi, Tu kļūsti par to sabiedrības daļu, kas piedalās ilgtspējīgā nākotnes veidošanā:

1. Klimata pārmaiņu mazināšana: mēs zinām, ka pēdējos gados klimata pārmaiņas ir straujākās pēdējo 2000 gadu laikā, un, ja mēs nerūpēsimies par vidi tagad, sniegotas ziemas paliks tikai mūsu bērnības atmiņas. Nez, vai izdosies iedarbināt sniega pūtējus slēpošanas kalnā, ja ziemā temperatūra turēsies virs nulles grādu atzīmes?

2. Daba un veselība: Vide, kurā mēs dzīvojam, tieši ietekmē mūsu veselību. Piesārņots gaiss, netīrs ūdens un ķīmiskas vielas ietekmē ne tikai vidi, bet var radīt nopietnas veselības problēmas. Piemēram, iedomājies situāciju, ka ūdenstilpē, kurā tu makšķerē vai peldies, sākas aļģu „ziedēšana”. Tā var saindēt un pat nogalināt citus organismu – gliemjus, zivis, putnus un pat jūras zīdītājus. Ar aļģu toksīniem var saindēties jebkurš dzīvnieks, kas ziedēšanas laikā peldas un dzer ūdeni no ūdenstilpes. Cilvēki var nopietni saindēties, ja viņi lieto uzturā saindētās zivis, gliemenes vai dzer neattīrītu ūdeni.

No kā rodas aļģu “ziedēšana”? To ietekmē slāpekļa un fosfora savienojumi, kas ūdenstilpēs nonāk no mēslotām lauksaimniecības zemēm, lietus ūdeņiem, sadzīves notekūdeņiem u. c. darbībām, par ko atbildīgi ir cilvēki.

3. Resursu saglabāšana: Šobrīd, kamēr paši esam jauni, mums šķiet, ka mēs esam nemirstīgi un bērni mums būs kaut kad ļoti tālā nākotnē. Bet iedomājies situāciju, ka, ja mēs taupām resursus un rūpējamies par to ilgtspējīgu izmantošanu, mēs palīdzam nodrošināt, ka šie resursi būs pieejami arī nākamajām paaudzēm. Piemēram, ikdienā taupīt ūdens resursus ir pavisam vienkārši – izvēlies dušu, nevis vannu, jo tā Tu ne tikai samazini ūdens patēriņu, bet arī samazini enerģiju, kas nepieciešama, lai ūdeni uzsildītu vannai.

4. Sociālā atbildība: Tu esi nākotnes līderis, un tev ir iespēja ietekmēt lēmumu pieņemšanu, sākot no savas mājas un skolas, beidzot ar mūsu valsti. Rūpējoties par vidi, Tu palīdz veidot labāku un ilgtspējīgāku sabiedrību, kurā visi var dzīvot veselīgi un laimīgi. Piemēram, ikdienā, lai pārvietotos, izmanto velosipēdu vai sabiedrisko transportu, nevis lūdz, lai vecāki tevi aizved uz skolu. Šādi Tu samazini CO2 emisijas, palīdz cīnīties ar gaisa piesārņojumu un ietekmē naftas resursu patēriņu.

5. Ietekme uz klimatu: Tava rīcība šodien tieši ietekmē globālās klimata izmaiņas. Piemēram, izvēloties LED spuldzes un zemas enerģijas patēriņa sadzīves tehniku, Tu patērē mazāk elektrības, tādējādi samazinot nepieciešamību pēc enerģijas ražošanas no fosilajiem kurināmajiem, piemēram, ogļu un gāzes, kas ir galvenie oglekļa dioksīda (CO2) emisiju avoti. Šādi Tu palīdzi ierobežot globālo sasilšanu un novērst ekoloģiskas katastrofas.

Ikdienā mums apzināti jādomā par vidi un jācenšas savās darbībās nenodarīt tai būtisku kaitējumu. Tas nozīmē, ka mums jāizvairās no darbībām, kas var radīt ilgstošas un nopietnas negatīvas sekas ekosistēmām, dzīvotņu kvalitātei, dabas resursiem un cilvēku veselībai. Tas ietver rīcību, kas nesagrauj dabisko līdzsvaru vai neizraisa neatgriezeniskas izmaiņas vidē.

Latvijas Dabas fonds atgādina, ka Eiropas Savienība ir ieviesusi principu “nenodarīt būtisku kaitējumu” (saīsināti – NBK princips, angl. - Do No Significant Harm), lai novērstu tuvredzīgus finanšu ieguldījumus – tādus, kas ilgtermiņā varētu nodarīt būtiskus sociālus vai vides kaitējumus, – un lai nodrošinātu, ka ES politika un programmas nerada negatīvu ietekmi uz ES vides mērķiem. Šādā veidā Zaļā kursa vienošanās tiek īstenota realitātē, nodrošinot, ka vienoti principi tiek ievēroti dažādās ES iniciatīvās.