Tā, diskutējot par internātskolu turpmāko attīstību, secinājuši Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdes dalībnieki.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis sēdes sākumā informēja, ka patlaban Latvijā ir 12 internātskolas, kas atrodas 11 pašvaldībās, un, ņemot vērā lēmumu no nākamā gada pārtraukt uzturēšanas izmaksu segšanas internātskolām, nepieciešams lemt par internātskolu turpmāko darbību.

Ministrs uzsvēra, ka ir nepieciešams panākt racionālu un taisnīgu finansējuma sadalījumu izglītības iestādēm. Viņš skaidroja, ka, ja valstī ir aptuveni 70 skolas ar internātiem un 12 internātskolas, tad patlaban no finansēšanas modeļa tās ir krasi atšķirīgas sistēmas un tikai taisnīgi un racionāli būtu šo situāciju vienādot, valsts naudu no uzturēšanas izdevumiem novirzot pedagogu atalgojuma celšanai.

Sēdē klātesošie internātskolu vadītāji emocionālās runās uzsvēra, ka, ja valsts beigs finansēt internātskolu uzturēšanas izmaksas, tad bērni no šīm skolām "nonāks uz ielas". Skolu pārstāvji vairākkārt uzsvēra, ka internātskolās mācās bērni no nelabvēlīgām ģimenēm, kuriem nepieciešama palīdzība. Vienlaikus tika pausts, ka daļa šo skolēnu ir vāji, turklāt atsevišķas skolas un skolotāji nemaz negribot ņemt šos skolēnus savās klasēs. Bērni nākot arī no nelabvēlīgiem pilsētu rajoniem, kur dzīvo narkomāni un noziedznieki, līdz ar to tas arī esot iemesls bērnus skolot internātskolās, informē aģentūra LETA.

Internātskolu pārstāvji tāpat pauda, ka viņu izglītības iestādes palīdz gadījumos, kad skolēnu vecāki nerūpējas par bērniem, nenodrošina ēdināšanu un arī apģērbu. Tāpat tika paustas bažas par to, ka, ja pašvaldībām pašām vajadzēs nodrošināt internātskolu uzturēšanas izmaksas, kā arī veikt savstarpējos maksājumus, ņemot vērā, ka internātskolās mācās skolēni no dažādām pašvaldībām, tad pašvaldības vienkārši izņems bērnu no internātskolas, lai ietaupītu naudu.

Uzklausot internātskolu pārstāvju stāstus, K.Šadurskis uzsvēra, iespējams, būtu jāapsver atsevišķu pašvaldību vadības atlaišanu, ja tās nepilda tām noteikto funkciju, pieļaujot, ka "notiek tāda cūcība - bērni neēduši, bet sociālais darbs ir nekāds".

"Tie visi nelieši, kas dažu eiro dēļ izņems bērnu ārā no skolas, lai nemaksātu savstarpējos norēķinus, - kā tur ir ar ētiku? Ļoti gribētu, lai pašvaldības pildītu savus pienākumus!" uzsvēra politiķis.

Internātskolu direktori K.Šadurska viedoklim par pašvaldību nolaidību nesteidzās piekrist, taču par vietvaru atbildību bērnu tiesību nodrošināšanā uzsvēra arī Tiesībsarga biroja pārstāve, uzsverot, ka valstī gadiem ilgi pastāv tiesību akti, kas jāpilda pašvaldībām. "Par bērniem ir jārūpējas pašvaldībām. Tiesībsargs šo jautājumu aktualizē gadu no gada, taču pašvaldības nereti pat neatpazīst problēmas, bet vēlāk cīnās ar to, kur bērnu ievietot," pauda biroja pārstāve.

Viņa uzsvēra, ka ievietot bērnu institūcijās tikai tāpēc vien, ka kāds nepilda likumu, ir nepieļaujami, piebilstot, ka, iespējams, būtu jāpārskata pašvaldību vieta un loma bērnu tiesību nodrošināšanā.

Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Ināra Dundure nepiekrita, ka pašvaldības būtu vainojamas bērnu tiesību nenodrošināšanā. Viņa uzsvēra, ka virkne pašvaldību nav tik turīgas, lai finansētu internātskolu uzturēšanu, taču uz jautājumu, cik daudz tādu pašvaldību ir, I.Dundure atbildēt nespēja.

Komisijas vadītājs Aldis Adamovičs uzsvēra, ka internātskolu sistēmā nepieciešamas pārmaiņas, un uzmanības centrā jābūt izglītības kvalitātei, piekodinot, ka internātskolas neviens negrasās likvidēt, taču nepieciešama aktīvāka pašvaldību līdzdalība.