PIESLĒDZIES E-KLASEI

Sestdiena, 2025. gada 17. maijs

Dailis, Herberts, Umberts

10191.jpeg
Foto: wavebreakmediamicro / 123RF
Latvijā veikts lielākais augstākās izglītības budžeta samazinājums Eiropā. Līdz 2020. gadam augstāko izglītību ir jābūt ieguvušiem 40% Eiropas iedzīvotāju vecumā no 30 līdz 34 gadiem, vienojušies Eiropas līderi. Salīdzinot ar pašreizējo situāciju, palielinājums plānots par 33%.

Augstākās izglītības telpā joprojām pastāv austrumu un rietumu pieeja studiju uzņemšanas nosacījumos, secināts Eurydice pētījumā Augstākās izglītības modernizācija Eiropā 2011: finansēšana un sociālā dimensija. Tas attiecas uz studiju vidē mazāk pārstāvētām sabiedrības grupām, piemēram, sociāli mazaizsargātiem pilsoņiem un tādiem studiju kandidātiem, kurus varētu uzņemt augstskolā, pamatojoties uz darba vietā iegūtajām prasmēm, nevis vidējo izglītību apliecinošu dokumentu, vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rietumeiropas valstīs pastāv alternatīvi uzņemšanas nosacījumi šiem kandidātiem, toties Austrumeiropas valstīs, tostarp Latvijā, tādu nosacījumu nav. Alternatīvu uzņemšanas nosacījumu nav tieši tajās valstīs, kurās, ņemot vērā demogrāfiskās situācijas attīstību, tie ir visvairāk nepieciešami, uzsvērts pētījumā. Viena no jomām, kur Latvija Eurydice ziņojumā ir uzteikta, ir darba devēju sadarbība ar augstskolām. Līdzīga prakse – konsultēties ar uzņēmumiem, veidojot jaunas izglītības programmas – ir arī Ungārijā un Spānijā, teikts pētījumā.

Valstis, kurās studijas ir bez maksas, Eiropā ir mazākumā, un četras no tām ir ziemeļvalstis. Vēl vairākās citās valstīs lielākajai daļai studentu (tostarp, piemēram, Eiropas Savienības (ES) valstu studentiem) ir iespējamas bezmaksas studijas, taču ar zināmiem nosacījumiem. Tajā pašā laikā pētījumā atzīmēts, ka visās valstīs ir studenti, kuriem par studijām jāmaksā, taču pastāv lielas atšķirības maksas nosacījumos un apjomā. Latvija ir minēta kā viena no valstīm, kur augstākās izglītības kopējā budžetā vismazāk naudas atvēlēts studentu finansiālajam atbalstam.

Latvija pagājušajā akadēmiskajā gadā ir arī veikusi vislielāko augstākās izglītības budžeta samazināšanu – salīdzinot ar iepriekšējo gadu, augstākās izglītības budžets samazināts par 14%. Līdz ar Latviju lielāko samazinājumu pieredzēja Grieķija, Īrija, Islande (par 8–10%), kā arī Spānija, Itālija, Čehija un Slovākija (samazinājums līdz 3%). Savukārt tādās valstīs kā Lietuva, Lihtenšteina, Austrija, Francija, Somija un Malta līdzekļi augstākajai izglītībai tika palielināti.